Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumus ārpus Rīgas, Veselības ministrija paplašinās ārstniecības personu loku, kas var saņemt finansiālu atbalstu, izvēloties strādāt reģionos. Šāds mehānisms izveidots ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu. Tas nozīmē, ka ārstniecības persona, kura piekrīt strādāt ārpus galvaspilsētas vismaz piecus gadus, sniedzot valsts apmaksātus pakalpojumus, varētu saņemt vienreizēju pārcelšanās kompensāciju un pirmos divus gadus arī finansiālu atbalstu, lai segtu dzīvošanas izdevumus. Vai tas piesaistīs mediķus reģioniem?
Daiga Veigure, zobārste Koknesē
— Domāju, valstij jau sen vajadzēja domāt, kā piesaistīt mediķus reģioniem. Šāda iespēja kādam noteikti palīdzēs un liks izšķirties par labu darbam ārpus Rīgas, jo arī tur dzīvo cilvēki, kuriem nepieciešama veselības aprūpe. Pabeidzot studijas, pēc toreizējās sadales kārtības man arī vajadzēja sākt strādāt ārpus Rīgas. Kad apprecējos, darbs bija Koknesē, kur esmu palikusi. Ja savulaik būtu iespēja palikt strādāt Rīgā, noteiktu to darītu, jo esmu dzimusi rīdziniece. Tagad jau pagājis laiks, un vairs nevilina uz turieni. Turklāt, kad auga bērni, laukos noteikti bija labāk. Tagad viņi vairs nedzīvo Koknesē, bet pati gan vairs negribētu neko krasi mainīt savā dzīvē. Rīgā, protams, ir citādāka darba samaksa nekā lauku reģionos, bet pacienti un darbs visur ir vienādi. ◆
Arvīds Kviesis, Neretas novada domes priekšsēdētājs
— Darbam laukos mediķus piesaistīt nav viegli, gan ārstus, gan medicīnas māsas. To izjutām, kad vajadzēja mediķi sociālās aprūpes centrā, ko ilgi meklējām, jo uz vietas tādu speciālistu nav, un braukāt tālāk uz darbu ne visi vēlas. Pašvaldība šādiem speciālistiem piedāvā dzīvokli, kas izdevīgi ir abām pusēm. Valsts līmenī atbalsts mediķu piesaistei lauku reģioniem ir vajadzīgs. Pagaidām visi nepieciešamie speciālisti novadā ir nodrošināti, ir arī zobārsta prakse, bet jaunie tomēr maz izvēlas darbu mazpilsētā. Jādomā par nākotni, lai šo situāciju mainītu. ◆
Ēriks Vizulis, traumatologs Aizkraukles slimnīcā
— Atbalsts noteikti piesaistītu jaunos mediķus. Jaunam speciālistam vispirms ļoti svarīga ir dzīvojamā platība, infrastruktūra, lai bērniem ir bērnudārzs un skolas līdzās, kā arī papildu iespējas. Arī atalgojums, jo par 700 eiro mēnesī jauns ārsts ar ģimeni iztikt nevar. Būtu labi, ja, sākot jaunu dzīvi, valsts dotu iespēju “izplest spārnus”, piemēram, piešķirtu bezprocentu kredītu mājokļa iegādei.
Arī man savulaik ir bijusi vēlme meklēt darbu Rīgā, bet, kad sāc intensīvi strādāt, operēt, tās domas kaut kā izplēn. Ir jāstrādā, un arī vienā darbavietā vari rast gandarījumu. Man arī bija labs skolotājs — dakteris Ārgulis, kurš ar savu piemēru vienmēr iedvesmoja. Piekrītu viedoklim, ka jaunie ārsti vēlas intensīvāku darba ritmu, ko Aizkraukles slimnīca varbūt nevar nodrošināt, bet nelielā attālumā ir citas ārstniecības iestādes, kur var papildus piestrādāt. Nav jābrauc no kaut kurienes uz Aizkraukli, bet var arī otrādi. Pie mums attālumi nav tik lieli, lai nevarētu izbraukāt. ◆
