Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dzīvo savos vai īrētos dzīvokļos pašvaldību apsaimniekotos daudzdzīvokļu namos, no kuriem daudzi ir veselībai un dzīvībai bīstami. Tā secinājusi Valsts kontrole — kopš denacionalizācijas efektīva pieeja mājokļu drošībai valstī faktiski neeksistē. Liela daļa Latvijas dzīvojamā fonda degradējas pat līdz graustam. Konstatēts, ka vairāk nekā 50% māju dzīvokļu īpašnieki nemaz nevar uzzināt par savas ēkas tehnisko kārtību, jo ikgadējās ēku pārbaudes nemaz nav veiktas. Valsts kontroles ieskatā pašvaldībām un to būvvaldēm, lai nodrošinātu ēku drošību, jākoncentrējas uz riskantāko jomu kontroli, gan laikus atklājot bojājumus, gan nosakot pienākumu īpašniekiem novērst jau radušos apdraudējumu.
Edgars Korčagins,
Valsts kontroles padomes loceklis
— Atbilstoši revīzijā konstatētajam pašvaldībās mazāk nekā 50% dzīvojamo ēku ir veikta vizuālā apskate, lai vispār novērtētu to kārtību. Līdz ar to arī nav izveidoti ēku uzturēšanas darbu plāni un nepieciešamo darbu tāmes. Revīzijā revidenti pārliecinājās, ka arī gadījumos, kad atbildība par apsaimniekošanas maksu gulstas uz pašvaldībām un to dibinātajiem namu apsaimniekotājiem, apsaimniekošanas maksas nav noteiktas atbilstoši māju uzturēšanas vajadzībām. Apsaimniekošanas maksas daudz kur ir dramatiski zemas, piemēram, četri vai astoņi centi par kvadrātmetru. Par šādu maksu neko nevar izdarīt, varbūt tikai kārtot lietvedību vai nopļaut zāli, bet kapitālos remontus par šādu apsaimniekošanas maksu plānot nevar. Revīzijas laikā pārbaudītas 119 mājas desmit pašvaldībās, taču Valsts kontrole ieguvusi informāciju tikai par 82 ēkām. Konstatēts, ka vairāk nekā 60% ēku pastāv nopietni ugunsdrošības riski, kā arī 60% māju konstatēti citu veidu bojājumi, kas būtiski apdraud ēku drošību.
Informācija
no portāla LETA
Ģirts Beikmanis,
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs
— Viedokļi par daudzdzīvokļu mājām ir atšķirīgi. Ir eksperti, kas teic, ka situācija nav kritiska, citi — daļa māju ir tuvu sabrukšanai. Taisnība droši vien ir pa vidu, viena māja ir sliktāka, cita — normāla. Māju, kas būvētas padomju laikā, kalpošanas laiks labos uzturēšanas apstākļos ir ap simt gadiem, taču ir dažādi mezgli un inženierkomunikācijas, kurām kalpošanas laiks ir īsāks — ūdensvadi, elektroapgādes un citas sistēmas. Ir mezgli, kuri ir bīstami, un tiem jāpievērš lielāka uzmanība. Taču nevar teikt, ka viss ir slikti vai, pretēji, ļoti labi. Katras mājas tehniskā kārtība jāizvērtē individuāli. Pēc mājas privatizācijas tā nonāk dzīvokļu īpašnieku kopības pārziņā. Dzīvokļu īpašnieki kļūst par mājas īpašniekiem, bet nav sapratuši, ka pašiem jāseko līdzi īpašuma kārtībai un jārūpējas par pietiekamu finansējumu uzturēšanai un remontdarbiem. Gribas dzīvot lēti ar domu, gan jau būs labi. Līdzekļi netiek novirzīti pienācīgai mājas uzturēšanai un remontiem, kas strauji pasliktina mājas kārtību. Kad sākas nopietnas problēmas, izmaksas ir daudzkārt lielākas. Pēc būtības tas ir privātais īpašums, īpašniekiem pašiem šādā gadījumā jāgādā, lai apsaimniekotājam būtu pietiekami līdzekļu nepieciešamo darbu veikšanai. Cik māju, tik atbilžu, katrā ēkā ir citādāka situācija. ◆
Juris Letinskis,
Aizkraukles novada pašvaldības būvvaldes vadītājs
— Runa ir par Rīgu un vecākām pilsētām. Aizkrauklē senākie nami ir tā sauktajā vecajā rajonā — Spīdolas ielā, kas ir 318. un 316. sērijas mājas. Tās ir mūrētās ēkas, tām nav nekādu ierobežojumu. Nolietojas inženierkomunikācijas vai nepieciešams uzlabot jumtu, bet konstrukcijas drošības ziņā mūra ēkas ir stabilākās. Satraukumam nav pamata. Citādi ir ar paneļu mājām, kas ir 467. sērijas un lielpaneļu ēkas. Tām pārbaude būtu nepieciešama agrāk, bet tas šobrīd nav aktuāli Aizkraukles mājām, kas tomēr ir salīdzinoši nesen celtas. Privatizēto daudzdzīvokļu māju īpašniekiem pašiem jāorganizē ēkas pārbaude. Atsevišķām ēkām izskatīts projekts par pagrabu un nesošo konstrukciju pastiprinājumu. Katastrofālu ēku Aizkrauklē nav. ◆
