Izglītības un zinātnes ministrijas veiktā aptauja rāda, ka šī mācību gada sākumā Latvijā bija ap 740 vakancēm izglītībā. Visvairāk trūka pirmsskolas, matemātikas, sākumskolas, latviešu valodas un angļu valodas skolotāju. Valdība lēma piešķirt 2,2 miljonus eiro skolotāju sagatavošanas programmai, kas paredz, ka cilvēkam, kurš ieguvis augstāko izglītību kādā citā nozarē un sapratis, ka vēlas kļūt par skolotāju, būs nepieciešams tikai gads, lai papildus iegūtu pedagoģisko kvalifikāciju. Vai šis atbalsts piesaistīs interesentus skolotāja profesijai?
Māris Reinbergs, I. Gaiša Kokneses vidusskolas direktors
— Tas ir valdības mēģinājums kaut ko darīt, lai piesaistītu cilvēkus pedagoga profesijai. Tā ir aktuāla problēma, jo skolotāji visā valstī noveco, un, pēc statistikas datiem, šobrīd Latvijā šo speciālistu vidējais vecums ir 48 gadi. Vai ar šādu programmu būs līdzēts, man grūti pateikt, bet tas ir vismaz mēģinājums kaut ko darīt.
Mūsu skolā pagaidām nav bijusi situācija, ka nevarētu piesaistīt nepieciešamā mācību priekšmeta skolotāju, bet valstī kopumā par to jādomā intensīvāk. ◆
Valdis Puida,
Daudzeses pamatskolas direktors
— Nedomāju, ka tas kaut ko būtiski uzlabos, jo vispirms jāatrisina jautājums, kāpēc tik maz vēlas strādāt skolā. Skolotāja profesijas prestižs ir mazinājies, ko ietekmē gan atalgojums, gan darba specifika un citi apstākļi. Ir tāds joks, ka mediķu darbu pārzina vismaz 80 procentu sabiedrības, tad, kā jāstrādā skolotājam, zina pilnīgi visi. Arī šī attieksme grauj prestižu. Dažā uzņēmumā vienkāršam strādniekam pie konveijera maksā vairāk nekā skolotājam par slodzes darbu, ko lauku skolā pat grūti “salasīt”. Tad kāds tur profesijas prestižs? Kurš strādā skolā, tas to turpina darīt, bet tie, kuri nav gatavi vai motivēti, tāpat to nedarīs, lai arī kādas izmaiņas veic. Ja cilvēks ir pedagogs, viņš tāds būs.
Gan jau cilvēki izmantos šo programmu, bet finansējums būs iztērēts, un, iespējams, uz skolu tāpat neies strādāt. Vajag atjaunot kārtību, ka pēc valsts apmaksātas izglītības iegūšanas cilvēkam noteikts laiks jānostrādā konkrētajā profesijā. Tā arī es sāku strādāt Daudzesē un esmu tur palicis. Līdzīgi ir ar reemigrācijas programmu, kurā iegulda lielus līdzekļus, bet efekta nav, kamēr Latvijā ir tā, kā ir. Varbūt ar laiku kaut kas mainīsies. ◆
Lauma Mīlīga,
Jaunjelgavas vidusskolas direktore
— Ar to, ka skolotāju tik katastrofāli trūkst, saskāros šajā mācību gadā. Mainās paaudzes, un jauni skolotāji būs arvien vairāk vajadzīgi, bet cilvēki strādāt uz skolu neraujas.
Grūti pateikt, vai šī programma kaut ko dos, jo jāvērtē, kādu motivāciju dēļ cilvēki tajā pieteiksies. Varbūt tikai tāpēc, ka savā jomā nevar atrast darbu vai būs citi iemesli. Iespējams, kāds sevi tādā veidā realizēs, bet tas nebūs uzreiz un ne tādā skaitā, kā nepieciešams. Vismaz gadam jāpaiet, lai cilvēks varētu adaptēties jaunajā darbā, pats galvenais — vai pēc būtības viņš ir pedagogs.
Kā viens no risinājumiem šāda programma varētu būt, bet tos vajadzēja meklēt jau agrāk. Viena “Iespējamā misija” to nevar paveikt. Sabiedrība strauji noveco, arī skolotāji, un joprojām daudzi aizbrauc valsts politikas dēļ. ◆
