Ar reģionālajiem pasākumiem līdz 2027. gadam Latvijā plānots atgriezt 8000 reemigrantu un veicināt 140 reemigrantu uzņēmumu tapšanu. Lai palielinātu pašvaldību nozīmi reemigrācijas sekmēšanā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales Plānošanas reģioniem rīkoja konkursu “Reemigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās”. Konkursa mērķis ir īstenot daudzveidīgus atbalsta pasākumus reemigrācijas sekmēšanai un sniegt finansiālu atbalstu pašvaldību pieteikumos norādītajām aktivitātēm. Vai konsultācijas un citu veidu aktivitātes sekmēs tautiešus atgriezties dzimtenē?
Inga Upeniece,
veikala “Māja” vadītāja
Aizkrauklē
— Divus gadus dzīvoju un strādāju Īrijā, vienu — Anglijā. Latvijā atgriezos pēc pašas iniciatīvas. Vēlējos būt mājās pie mīļajiem, savā pilsētā un baudīt savu kultūru. Toreiz nekādu atbalsta pasākumu nebija. Valsts man nepalīdzēja, bet man nav, ko pārmest. Pati aizbraucu, pati arī atgriezos. Informāciju un iespējas atgriezties dzimtenē meklēju pati. Atgriezties no ārzemēm un iekļauties sabiedrībā ir zināms izaicinājums. Ir grūti adaptēties un iztikt ar Latvijas algu. Man ir draugi, kas pēc ilgas prombūtnes pāris gadu dzīvoja Latvijā un tagad atkal devās prom peļņā, jo ar Latvijas algām izdzīvot ir grūti. Bērni jāaudzina, izklaidēties arī gribas. Atgriežoties Latvijā, aizbraucējiem jārēķinās ar zemākiem ieņēmumiem salīdzinājumā ar to peļņu, kas tika gūta ārzemēs, jāspēj pielāgoties. Es gribu, lai Latvijā atgriežas pēc iespējas vairāk tautiešu. Jebkura palīdzība veicinās un stimulēs latviešus atgriezties. Tiem, kas gribēs atgriezties, šie atbalsta projekti būs labs drošības spilvens un pirmais solis uz atgriešanos. Ja Latvijā “uz rokas” cilvēki saņemtu vismaz 600 eiro, tas veicinātu vēlmi atgriezties. ◆
Arvis Upīts,
Aizkraukles novada pašvaldības deputāts un sabiedrisko attiecību speciālists
— Aizkraukles novada pašvaldība ir viena no četrām Zemgalē, kas šobrīd realizē rojektu “Reemigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās”. Projekta aktivitātēm piešķirti 10 000 eiro, summa tiek lietota semināriem, nodarbībām. Paredzēts arī doties pie diasporas latviešiem, informēt par iespējām reģionā. Projektā aktīvi iesaistās 22 Aizkraukles novada iedzīvotāji, Skrīveros — seši, Jaunjelgavā — deviņi, Pļaviņās — viens. Tie ir cilvēki, kas nesen atgriezušies Latvijā vai plāno to darīt. Projekts paredzēts tiem, kas vēlas atgriezties dzimtenē. Tas sniedz atbalstu un palīdzību reemigrantiem iedzīvoties un nokārtot nepieciešamās formalitātes. Protams, valstī ir nozares, kurām būtu jābūt sakārtotām, bet tajā pašā laikā ir vairākas jomas, kuras pie mums ir labākas nekā citviet. Projekts ir labs, tomēr to varēja sadalīt divās daļās — reemigrantu atbalstam un Latvijas iedzīvotāju noturēšanai. Statistika nebūs glaimojoša, ka piepūstiem vaigiem strādās pie 8000 reemigrantu atgriešanas, bet tajā pašā laikā Latviju pametīs 20 000 tautiešu. ◆
Gunda Jansone,
dzīvo Īrijā
— Īrijā esmu jau 15 gadus. Personīgi mani šādi projekti nemudina domāt un vēlēties atgriezties uz dzīvi Latvijā. Lai arī kādas atbalsta programmas izstrādātu, tā ir cilvēku izvēle — braukt uz Latviju vai nē. Šaubos, ka šo lēmumu pamatā ir pieejamās atbalsta programmas. Kad cilvēks uzņemas atbildību par savu dzīvi un darbību, nevaino valdību, ekonomiku un kaimiņus, tad arī pieņem lēmumu par atgriešanos. Zinu daudz cilvēku, kas izlēma atgriezties dzimtenē, taču jau drīzumā bija atpakaļ ārzemēs. Pirmkārt, Latvijā nebija tā, ko solīja, nav tā, uz ko cerēja. Cilvēki nerēķinās ar reālo situāciju un galarezultātā nav gatavi atgriezties. Veiksmīgi reemigrē tie, kas paļaujas tikai uz sevi, nevis uz valsts vai citu veidu atbalstu. Domāju, ka vairums neatgriežas vai nedomā par atgriešanos tā paša iemesla, kā es — sabiedrības attieksmes dēļ. Latvijā cilvēki bļauj, cik viss ir slikti, tajā pašā laikā aizmirstot, ka paši bļāvēji veido šo negāciju pilno sabiedrību. ◆
