Nākotnē plānots noteikt īpašas prasības publiskai lietošanai paredzētu rotaļu vai citu aktivitāšu iekārtām, kā arī spēļu laukumiem. Būs jāņem vērā gan drošības zonas, jānovērš vai jāmazina vides riski, tajā skaitā tuvumā esošas ūdenstilpnes, nogāzes, ielas utt., un jānodrošina droša laukuma lietošana. Pirms trim gadiem veicot spēļu laukumu uzraudzību, pārbaudīja 43 spēļu laukumus Latvijā, un visos konstatētas neatbilstības, saistītas ar neatbilstošu pārklājumu un bojātiem, salauztiem elementiem. Jaunie noteikumi paredzētu, ka iekārtas vai laukuma ražotājam, importētājam vai izplatītājam pēc to uzstādīšanas tās obligāti jāpārbauda, kā arī publiskai lietošanai paredzēti spēļu laukumi būs jāreģistrē, jāuztur un jāuzrauga to apkope. Tāpat pastāvēs konkrēti pienākumi un atbildība laukumu īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem. Vai līdz šim veidotie spēļu laukumi ir droši? Vai nepieciešami stingrāki noteikumi?
Evita Sīpola, jaunjelgaviete, meitiņai 4 gadi
— Ja runa ir par Jaunjelgavu, tad no pieredzes varu teikt, ka te nav daudz rotaļlaukumu. Esošie ir mazi un kopumā jāsecina, ka šajā jautājumā nekas īsti netiek darīts. Vietā, kur dzīvoju, starp daudzstāvu mājām ir viens mazs slīdkalniņš, sabrukušas šūpoles un izārdīta smilšu kaste, kas agrāk bija veidota no guļbaļķiem. Laukums arī nav norobežots. Ir arī citi laukumi, bet es savu bērnu uz tiem nevēlos vest. Šad tad kopā ar meitu braucam uz Rīgu, kur moderns laukums ierīkots Lucavsalā. Tur ir daudz, ko darīt, laukums ir plaši pārredzams. Runājot par bērnu drošību, domāju, ka vispirms katrs vecāks atbildīgs par savu bērnu. Vērojot savu meitu, cenšos domāt divus soļus uz priekšu — apzināt un izvērtēt potenciālos riskus.
Ilmārs Klaužs, Kokneses novada domes izpilddirektors
— Veidojot jaunus laukumus, tajos ierīkojam tikai sertificētas iekārtas. Runa par drošību varētu būt saistīta ar vecajiem, vēl padomju laikā būvētajiem laukumiem, piemēram, savu laiku nokalpojušām metāla šūpolēm. Mums novadā šādu iekārtu vairs nav. Ja salūst, nolietojas esošo laukumu rīki, tos savlaicīgi nomainām. Ir bijuši gadījumi, kad iekārtas ir ļaunprātīgi bojātas. Nezinu, vai ir nozīme veidot laukumu, iekārtu reģistru, jo tad tāds nepieciešams visam, no kā laukums sastāv, tajā skaitā būvmateriāliem. Vai likuma grozījumu veidotāji ir konsultējušies ar nozares speciālistiem, jo jau tagad katra iekārta ir sertificēta, ir noteikts attālums, kādā tās drīkst būt. Teorētiski varētu būt problēmas ar laukumu novietojumu. Novadā tos cenšamies veidot vairāku desmitu metru attālumā no ielas braucamās daļas un arī tad pielietojam dažādus norobežojošos elementus. Svarīgi arī, kāda ir autoceļa noslodze. Nebūtu godīgi, ja jaunos noteikumus piemērotu ar atpakaļejošu datumu. Veidojot laukumus, veic topogrāfisko uzmērīšanu, betonē iekārtu pamatnes. Viss līdz šim ticis darīts likuma robežās.
Juris Letinskis, Aizkraukles novada galvenais arhitekts
— Līdz šim pašvaldība, būvējot visus sporta, rotaļu laukums, vienmēr pieprasījusi no iekārtu piegādātājiem sertifikātus ar atbilstību normatīvajām prasībām. Tas ir attiecībā uz drošību, noturību. Atļaujas laukumu izbūvei izdod būvvalde, ievērojot valstī pastāvošos būvnormatīvus. Tā kā nekāda pašdarbība nenotiek. Tāpat tiek izsvērti un ievēroti visi nepieciešamie drošības noteikumi, tajā skaitā novietojums — lai rotaļu laukums nebūtu bīstami tuvu ielai, lai bērns neuzskrietu uz braucamās daļas. Aizkrauklē, Purvciema rajonā, veidojot rotaļu laukumus, šis aspekts tika rūpīgi izvērtēts — lai bērnu ceļi nekrustotos ar automašīnu pārvietošanos. Vecos rotaļlaukumus, kas bija nokalpojuši, demontējām, jo remontēt tos neatmaksājās.
