No nākamā gada janvāra Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) varētu pārtraukt finansēt brīvpusdienas jaunāko klašu skolēniem. Šis pienākums būtu jāpārņem pašvaldībām. Šobrīd brīvpusdienas no ministrijas budžeta finansē visiem
1. — 4. klases skolēniem, un tas gada griezumā ir nepilni 20 miljoni eiro. Paēdināti tiek aptuveni 80 000 bērnu. Ietaupītos līdzekļus varētu novirzīt prioritāro pasākumu īstenošanai, tajā skaitā pedagogu algām. Vai šāds lēmums radītu smagu finansiālu slogu pašvaldībai?
Aigars Lukss, Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs
— Šo jautājumu detalizēti vēl neesmu iepazinis. Katrā ziņā neko nevar teikt šāda lēmuma atbalstam. Muļķīgs lēmums, ja to pieņems. Šobrīd, spriežot vispārīgi, tas pašvaldību noliks ķīlnieka lomā. Ja reiz valsts apņēmusies piešķirt naudu jaunāko klašu skolēnu ēdināšanai, otru daļu piešķir pašvaldība, tad, noņemot vienai, jāatņem arī otrai. Jāvērtē arī tas, ko iegūstam un ko zaudējam ar šādu lēmumu. Varbūt sākumā jāmeklē citas iespējas ekonomēt līdzekļus. Protams, var “zīmēt” dažādus variantus, piemēram, pusdienas apmaksāt tikai maznodrošināto ģimeņu bērniem. Bet arī tas nav viennozīmīgs jautājums, jo kāds saņem par 5 eiro vairāk un nav maznodrošinātais. No ministrijas puses, protams, 20 miljoni ir ieguvums. Tā teikt, bija labais žests, tagad tas beidzās. Cilvēki ar to tomēr rēķinās. Ja reiz šāds atbalsts ir, ģimene plāno savu budžetu, skaita centus. Pa skolu staigās neēduši bērni. Joprojām ir tā, ka vairāku ģimeņu bērniem šī dienā ir vienīgā ēdienreize. Bērni ar nepacietību gaida pusdienas, jo zina, ka dabūs kaut ko ieēst. Neesmu pētījis, cik daudz naudas nepieciešams pedagogu algu palielināšanai, bet šaubos, vai ar šiem 20 miljoniem “aizlāpīs caurumu”. ◆
Leons Līdums, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs
— Šis nav nekas jauns, par to runāts arī iepriekš. Jaunā konservatīvā partija, no kuras ir izglītības un zinātnes ministre, ir jauns spēks Latvijas politikā, nebaidās ieviest reformas, “cērt” pa labi, pa kreisi. Man par to ir divējādas domas. No vienas puses, Izglītības un zinātnes ministrijai nevajadzētu nodarboties ar bērnu ēdināšanu. To varētu darīt jebkura cita ministrija. Bet tas brīdis, kad pašvaldībai, katram bērnam noņems šos 1,42 eiro, būs trieciens budžetam. Jāplāno arī minimālās algas paaugstināšana pašvaldības darbiniekiem. Aizņemties no valsts budžeta arī nevaram. Tomēr idejiski šāds lēmums man šķiet pareizs, un tā ir pašvaldības funkcija — savu bērnu ēdināšana. Lēmums bērnu vecākiem uzņemties savu bērnu barošanu būtu ļoti nepopulārs. Protams, ka mēs šo naudu, no vienas puses, “noēdam”, tas nav ieguldījums attīstībā, bet ģimenei tas ir atspaids. Īpaši tas aktuāli daudzbērnu ģimenēm. Līdz šim nedaudz piemaksājam 1. — 4. klases bērnu ēdināšanai, jo nepietiek ar valsts piešķirtajiem 1,42 eiro. Pilnībā apmaksājam pusdienas 5. — 6. klases skolēniem. Daudzbērnu un maznodrošināto ģimeņu bērniem apmaksājam ēdināšanu arī tiem, kas mācās vecākajās klasēs. Protams, ka risinājumu atradīsim un pusdienas šajā klašu grupā finansēsim. ◆
Dainis Vingris, Kokneses novada domes priekšsēdētājs
— Līdzko parādījās šī ziņa, apzinājām summu, kāda būtu nepieciešama, ja šādu lēmumu pieņemtu. Tie ir 40 tūkstoši eiro. Godīgi būtu, ja IZM uzņemtos apmaksāt visu bērnudārza pedagogu algas un pašvaldība nosegtu visas ēdināšanas izmaksas. Pašlaik ir tā, ka valsts bērnudārzā apmaksā piecus un sešus gadus veco bērnu grupu pedagogiem algas, pašvaldība maksā algu pārējām audzinātājām un auklītēm. Valsts solījums pārņemt arī pārējiem algas bija sen, bet uznāca krīze, un izskatīšanu atlika. Esam palielinājuši audzinātāju skaitu grupiņās. Agrāk ar bērniem tika galā divi cilvēki, bet grupiņas ir lielas un no pagājušā gada grupiņā ir divas audzinātājas un viena auklīte. Trešā darbinieka algu maksājam no pašvaldības. No 1. septembra piemaksāsim algā arī pedagogiem, lai minimālā likme būtu 750 eiro mēnesī. Galu galā tās ir tikai runas, vēl priekšā valsts budžeta plānošana, būs daudz diskusiju, un gala iznākumu redzēsim vēlu rudenī. ◆
