Lai pasargātu laukos dzīvojošo veselību, jāaizliedz lietot pesticīdus viņu dzīvesvietu tuvumā. Ar šādu aicinājumu portālā “Manabalss.lv” atklāta parakstu vākšana par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā. Nosacītais kompromisa attālums būtu viens kilometrs, kas ļaus ievērojami samazināt kaitīgo vielu ieelpošanas risku, kā arī to nonākšanu dzeramajā ūdenī un uz piemājas dārzu kultūraugiem. Vai 1 km būs pietiekami drošs attālums, lai pasargātu cilvēkus no kaitīgajām vielām? Kā šādas izmaiņas varētu ietekmēt zemniekus?
Maira Dzelzkalēja-Burmistre, biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece
— Vai iniciatīvas autori apzinās, cik ir viens kilometrs? Ja apvilksim 1 km rādiusu ap katru māju Latvijā, varbūt atradīsim kādu kvadrātmetru, kuru šis attālums neskar. Varbūt kādus nelielus, atdalītus pleķīšus. Šī ir absurda iniciatīva. Augu aizsardzības līdzekļiem ir ļoti stingrs regulējums, tāpat kā zālēm, ko lieto cilvēki. Ir stingri nosacījumi, kā augu aizsardzības līdzekļus lietot. Ja iedzīvotājiem kaut kas nepatīk, tad jāgriežas pie likumdevējiem — Zemkopības ministrijā un tās pakļautībā esošajās iestādēs — un jādiskutē, vai pašreiz spēkā esošie noteikumi ir vai nav pietiekami.
Eiropas Savienībā ir vienots regulējums par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un normām. Ja šāda iniciatīva gūtu atbalstu, tad Latvijā vairs nebūtu zemnieku. Varētu nodarboties ar bioloģisko lauksaimniecību, ja ir patērētāji, kuri ir spējīgi nopirkt bioloģisko produkciju. Bioloģiskie produkti maksā no 50% līdz vairākām reizēm dārgāk nekā konvenciālie produkti. Šobrīd Latvijas iedzīvotāju ieņēmumu līmenis neļauj iegādāties tikai bioloģiski audzētus produktus. Norvēģijā un Šveicē cilvēki ir pārtikušāki un var to atļauties, mums vēl ir tāls ceļš ejams līdz spējai iegādāties dārgākus produktus.
Cilvēkiem jāsaprot, ka ar šādu iniciatīvu zemniecība tiktu sašaurināta. Zeme daudzviet paliktu atmatā, aizaugtu ar krūmiem. Tajā pašā laikā mēs, visticamāk, ēstu produktus, kas būtu audzēti citās valstīs, izmantojot tos pašus augu aizsardzības līdzekļus, kādus šobrīd lieto Latvijā. Droši vien pat vēl sliktākus, jo pārtika nāk arī no trešajām valstīm, kas lauksaimniecībā izmanto vielas, kuras pie mums aizliedza pirms vairākām desmitgadēm. Iznākumā valstij būtu mazāk ieņēmumu, nebūtu darba vietu, būtu nabadzīgāki ar aizaugušiem laukiem un ēstu piesārņotāku produkciju, nekā paši spētu izaudzēt. Runājot par atliekvielām produkcijā, Latvijā tiek izaudzēta otra tīrākā produkcija Eiropā. To apliecina pēdējos gados veiktais monitorings. ◆
Baiba Grīnberga, uztura speciāliste “VC4 Bērnu veselības centrs” un “Sievietes veselības centrs”, uzņēmuma “Manas garšas”
dibinātāja
— Neesmu agronome, nezinu, vai 1 km ir noteicošais attālums, kas pilnīgā pasargā no pesticīdiem. Subjektīvi viens kilometrs nešķiet daudz, taču zemniekiem šis attālums ir citā vērtē.
Pēdējie dati apliecina, ka Latvija salīdzinājumā ar citām valstīm lieto maz pesticīdu un pārpalikumi pārtikā ir minimāli. Pie mums pesticīdu problēma nav tik aktuāla, šis jautājums ir mākslīgi uzpūsts. Protams, mēs varam gribēt pilnīgi ekoloģiski tīru zemi un produkciju, tomēr jābūt reālistiem. ◆
Aigars Dobulāns, SIA “Velmaraiši” saimnieks
— Absurda iniciatīva! Cilvēki negrib izglītoties, daudzi uzskata, ja tiek izmantoti pesticīdi, tad tā ir inde un produkcija ir kaitīga. Kolhoza laikos mēs indējām trīs reizes vairāk, miglojām laukus un mežus. Visiem bija tik labi, viss bija kārtībā. Tagad miglošanā izmantojamo līdzekļu daudzums tiek smalki un precīzi izrēķināts gramos. Ir stingra uzraudzība un kontrole. Kad kukaiņi sāks grauzt cilvēkus un izplatīt smagas slimības, tad gan domās, kā kaitēkļus iznīdēt.
Praktiski pat nebūtu iespējams ievērot viena kilometra rādiusu mazajā Latvijā. Mājas ir visur, zemniekiem tad nepaliktu zemes, ko apstrādāt. Mēs audzējam auzas, ievērojam visas normas. Auzas tiek pārbaudītas Somijā, tās izmanto bērnu pārtikā. Kādās galējībās vēl aiziesim? Šis jautājums tiek ļoti pārspīlēts. ◆
