Latvija plāno spert atbildes soli Igaunijai, kur paredz no 1. jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu — alum, sidram un stiprajiem dzērieniem. Latvijas Saeimas lēmums šajā jomā varētu stāties spēkā augustā. Tā nolūks ir dot iespēju uzņēmējiem samazināt cenas, lai nesamazinātos alkohola daudzums, ko privātpersonas Igaunijā ieved no Latvijas, neradot lielus zaudējumus valsts budžetam. Vai Latvijai jāsper šāds solis?
Dagnis Čākurs, uzņēmuma “Liepkalni” īpašnieks
— Alkohols nav mūsu uzņēmuma pamatprece, lai arī savos veikalos to pārdodam. Nav jau konkrēti pateikts, par cik tad Latvija gatava pazemināt akcīzes nodokli, bet nedomāju, ka tas būs zemāks, kā savulaik jau bija, jo tad arī valsts budžets cietīs. Tik būtiski nodoklis šajos gados nav paaugstināts, lai varētu to krasi samazināt. Ja valsts budžets to atļauj, tad nav problēmu — skolotājiem algai pietiek, veselības aprūpe ir pietiekamā līmenī un pārējais arī. Igaunijai pazeminot akcīzes nodokli alkoholam, tas vairāk izlīdzinās ar mūsējo, jo viņi savulaik to krasi paaugstināja. Vispirms jāizvērtē, cik kuram tas ir, un, ja ir līdzīgs, tad ne par kādu “karu” nevar runāt. Plašsaziņas līdzekļos izskanējušas ziņas par iespējamiem zaudējumiem Igaunijas izmaiņu dēļ, bet tas vēl ir vērtējams un nevar būt primāri risināmais jautājums.
Domāju, ka tā vairāk ir pierobežas problēma, kur Latvijas pusē darbojas specializētie alkohola veikali. Jā, tur patiesi no Igaunijas puses cilvēki brauc autobusiem, un, iespējams, neko citu arī nenopērk. Tomēr citviet tie paši igauņi nopērk arī citas preces. Novērots, ka viņi iecienījuši mūsu “Depo” veikalus, kur ir lielāks sortiments nekā pie viņiem un, iespējams, arī lētākas preces. Piemēram, sestdienās Valmieras “Depo” vietējiem nav ko darīt. Tā ka alkohols nav vienīgā lieta, kas saista citu valstu iedzīvotājus Latvijā. Tā tas bijis visos laikos un notiek joprojām. Mēs arī nereti braucam iepirkties uz kaimiņvalstīm. ◆
Evija Smilgāja, psihiatre un narkoloģe
— Daļu sabiedrības ietekmēs alkohola cena, un kāds nenopirks šo alkoholu, ja tas būs dārgāks, bet, ja ir iecere cenu pazemināt, tad tas nepārprotami ir negatīvi. Kā mediķi un cilvēku tas mani satrauc, jo alkohola pārmērīga lietošana sabiedrībā ir liela problēma. Nevar šo jautājumu skatīt tikai no ekonomiskā viedokļa.
Diemžēl tie cilvēki, kuriem ir spēcīga vēlme pēc alkohola, vienalga to pirks, lai cik maksātu. Turklāt mums ir pietiekami daudz nelegālā alkohola, ko, iespējams, patērē vairāk nekā legālo. Akcīzes nodokļa izmaiņas vairāk skars tikai legālo pusi, un nelegālais bizness nekur nepazudīs. ◆
Ruta Krūkle, Aizkraukles Profesionālās vidusskolas direktore
— Neesmu iedziļinājusies šajā jautājumā no ekonomiskās puses, bet pēc būtības saprotu, ka nepieciešams sabalansēt šo nodokli. Tomēr no cilvēciskā viedokļa alkohols ir viens no lielākajiem postiem, jo iedzīvotāji diemžēl nav iemācījušies to kulturāli lietot. Tas ģimenēs rada ļoti lielas problēmas, arī jauniešu vidū. Grūti gan pateikt, vai nodokļa izmaiņas atstās iespaidu uz alkohola patēriņu. Ja kāds to ir ļoti iecienījis, turpinās to lietot.
Tas gan būtu loģiski, ka kaimiņvalstīs nodoklis būtu līdzvērtīgs ne tikai alkoholam, bet arī citām precēm, jo diezgan absurdi, ka jābrauc uz citu valsti pēc kaut kā lētāka. Līdzīgi to darījām padomju gados, dodoties uz Igauniju pēc desas. Vai tas jāturpina? Tas nav ekonomiski pareizi, bet nevar šo jautājumu skatīt tikai no šī viedokļa. Jādomā, kā cilvēciski būtu pareizi — kā iemācīt lietot alkoholu ar mēru vai nelietot nemaz, turklāt vēl vadot automašīnu. Ekonomika nav vienīgais dzīves pamats. ◆
