Saeimas ārkārtas sēde, kurā ievēlēs nākamo Valsts prezidentu, notiks 29. maijā pulksten 10. Valsts prezidenta amatam pašlaik kandidē trīs pretendenti — Saeimas koalīcijas virzītais Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, ZZS virzītais tiesībsargs Juris Jansons un dažu “KPV LV” iekšējās opozīcijas deputātu atbalstītais parlamentārietis Didzis Šmits. Kāds, jūsuprāt, ir ideāls prezidents? Kādēļ visbiežāk prezidenta amatam nevirza sievieti?
Māra Svīre, rakstniece
— Sabiedrība un katrs cilvēks atsevišķi savus ideālus meklē gadsimtiem ilgi un turpinās to darīt. Tajā slēpjas skaistums — ideāls tā arī nekad nav sasniedzams un atrodams. Prezidenta sakarā varam runāt par Latvijai labāko, piemērotāko. Līdz šim labākā bija Vaira Vīķe-Freiberga. No pašreizējiem kandidātiem Levitam un Jansonam ir savas pozitīvās īpašības. Ja viņus varētu salikt kopā, tuvotos ideālam. Šmita kandidatūru uzskatu par nenopietnu. Viņš grib, bet nav teikts, ka viņu vēl kāds grib. Ja man būtu jāizvēlas starp pirmajiem diviem, esmu par Egilu Levitu. Galvenokārt tāpēc, ka viņš ir zināms Eiropā. Šī amata galvenā funkcija tomēr ir reprezentēt valsti. Esmu pārliecināta, ka to viņš veiks spoži, jo viņš tur ir pazīstams. Var domāt par lielajiem jēdzieniem — starpvalstu diplomātiju, politiku, bet, ja paskatāmies un analizējam, tad darbības pārsvarā notiek, pateicoties personiskajiem kontaktiem. Kontakti var būt nekādi vai slikti, bet tie katrā ziņā ir ļoti svarīgi. Man ir arī lielas simpātijas pret Juri Jansonu. Arī viņa izskats, uzvedība ir reprezentabla. Tomēr viņš galvenokārt pazīstams tikai Latvijā. Pašlaik Latvijā nav plaši pazīstamu sieviešu. Iepriekš virzīto zobārsti Alēnu Butkēviču zina tikai viņas pacienti. Kritērijs līdzās citām īpašībām ir popularitāte, pazīstamība. Sandra Kalniete ir respektabla persona, bet pēdējos gados apklususi, vairāk laika pavada Briselē, un jaunā paaudze Latvijā viņu diemžēl pat nezina. ◆
Māris Zviedris, Romas katoļu draudzes Rīgas Sāpju dievmātes baznīcas prāvests,bijušais Aizkraukles katoļu baznīcas mācītājs
— Prezidents Latvijai ir tās pārstāvis ārvalstīs, kā arī tas, kurš nepieciešamības gadījumā var apturēt, piemēram, morāles principiem neatbilstošu Saeimas pieņemtu lēmumu, uzlikt tam veto. Manuprāt, prezidentam, ja tas nepieciešams, jāmāk pateikt konkrētu “nē”. Runājot par kandidātēm sievietēm, šaubos, vai šis ir jautājums par dzimuma diskrimināciju. Saeimā lielākoties ir vīrieši, arī par premjeru biežāk izvēlas vīrieti, jo viņu politikā kopumā ir vairāk. Runājot par eksprezidentiem un tiem, kurus ievēlēs, nedalu, nevērtēju viņus labajos un sliktajos. Tajā brīdī viņš pārstāv Latviju, un mums jāciena cilvēks, kuru paši izvirzām to darīt. Ja Latvija būtu prezidentāla valsts, ja šo amatpersonu vēlētu tauta, tad no šī cilvēka prasītu daudz vairāk un varētu arī vērtēt. ◆
Sarmīte Plūme, Latvijas Televīzijas Raidījumu daļas redaktore
— Savā profesionālajā darbībā esmu satikusi visus iepriekšējos prezidentus un bijusi iespēja vērtēt ne tikai iztālēm, bet arī darba ierindā. Kā Latvijas pilsonei man prezidenta amatā gribas redzēt cilvēku ar nevainojamu reputāciju, ļoti labu izglītību, pieredzi starptautisku kontaktu veidošanā, padziļinātu izpratni par tautsaimniecības jautājumiem. Vismaz vienas, bet labas svešvalodas zināšanas, lai varētu viegli komunicēt ārpus Latvijas robežām. Milzīgu pret cilvēkiem Latvijā vērstu mīlestību. Ar patiesu vēlmi strādāt iedzīvotāju labā. Ja raugāmies uz tuvākajiem kaimiņiem — igauņiem un lietuviešiem — tur prezidentes ir sievietes. Arī Latvijā vislabākās atsauksmes joprojām ir par vienīgo prezidenti sievieti — Vairu Vīķi-Freibergu. Prezidenta kandidātam jābūt ar vismaz 50% pazīstamību Latvijā, kaut arī gadījumā ar Vairu Vīķi-Freibergu tā nebija. Protams, žēl, ka starp pašreizējiem kandidātiem nav nevienas sievietes. Kā pirmo no kandidātēm varu nosaukt Sandru Kalnieti. Personīgi es gribētu piedzīvot dienu, kad katrs valsts pilsonis varētu vēlēt par savas valsts prezidentu. Lietuvā šāda iespēja ir, un kā nobriedušai sabiedrībai tas ir aktuāli un likumsakarīgi. ◆
