Eiropas Komisija pret Latviju varētu sākt tiesvedību par cieto putekļu jeb PM10 piesārņojuma normu pārsniegšanu gaisā. Daļa politiķu uzskata, ka Latvijai jāpasludina ārkārtas situācija klimata jomā, jo Rīga smok putekļu mākonī, zaļo zonu nomaina apbūve, atkritumu depozīts strēgst birokrātiskajos gaiteņos un ekonomiskajos aprēķinos, Baltijas jūra kļuvusi par mikroplastmasas zaņķi, zivju skaits samazinās. Viens no risinājumiem esot Vides ministrijas atjaunošana Latvijā, kā arī rīcības plāna izstrāde vides jautājumu sakārtošanai un dabas aizsardzības pasākumu nodrošināšanai. Kas Latvijā būtu jādara, lai mazinātu ārkārtas situāciju klimata jomā?
Arvīds Ulme,
Vides aizsardzības kluba prezidents
— Šāda situācija ir visā pasaulē, jo procesi ir savstarpēji, ko apliecina dažādi pētījumi, kam regulāri sekojam līdzi. Latvijā to varbūt tik krasi neizjūt, bet klimata izmaiņas skar arī mūs, un tās sevi piesaka arvien nopietnāk.
Vides aizsardzība nav tikai piesārņojuma vai atkritumu problēma, bet gan morāles jautājums. Ar to būtu jāsāk, bet šobrīd visā pasaulē vairāk dominē ekonomiskie apsvērumi, lai tikai būtu ērtāk un ātrāk. Cilvēka apziņas veicināšanai atvēl arvien mazāk iespēju. Vairāk cerību saistu ar jaunatni, kas daudz vairāk aizdomājas par šīm problēmām un kļuvusi aktīvāka. Tikai domāju, ka jauniešiem nav skaidri definēts ekovalsts ideāls. Taču šis “kuģis” nevar sekmīgi virzīties uz priekšu, jo līdz šim visas vides akcijas bijušas īslaicīgas. Domāt un darīt ilgstoši cilvēkam bieži pietrūkst gribas. Jācer, ka nāks tas laiks un tauta vairāk modīsies. Arī politiski valstī jārīkojas un vides jautājumiem jāatvēl tāda pati uzmanība kā citām jomām. Tāpēc uzskatu, katrai nozarei varētu būt sava ministrija, arī vides, nevis ir kaut kāda VARAM (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija), kas nodarbojas ar karu pret pašvaldībām, bet neatliek laika iedziļināties citās problēmās. Tik ilgi jau runā par depozītsistēmas ieviešanu. Savulaik kaut kas līdzīgs darbojās un varēja nodot taru. Būtu tikai godīgi, ka, samaksājot par iepakojumu, varētu saņemt atpakaļ iztērēto. Tomēr diemžēl šo jautājumu nerisina pēc būtības, bet kādas grupas ekonomiskajām interesēm. ◆
Mārtiņš Daģis,
SIA “ECOS” valdes priekšsēdētājs
— Domāju, Latvijā situācija vides jomā noteikti nav ne tuvu kritiskajai. Esam viena no tīrākajām valstīm, salīdzinot ar Eiropu un pasauli. To var teikt arī par pārtiku, ko audzē, ievērojot normas, un esmu pārliecināts, ka arvien tā ir pietiekami dabīga. Darba jautājumos bieži esmu Rīgā, un mani pārsteidza publiskotās ziņas par gaisa kvalitātes pārbaužu sliktajiem rādītājiem. Ikdienā to noteikti neizjūt, un Rīgā nav tikai apbūve, bet arī parki. Tas veido līdzsvaru.
Pēdējos gados uzskatāmi var redzēt, ka Latvija ir kļuvusi tīrāka no atkritumiem un sakārtotāka. Nevar salīdzināt ar citām valstīm, kur iznācis būt. To veicinājušas talkas, un arī cilvēki acīmredzot kļūst apzinīgāki.
Šobrīd daudz runā par plastmasas pudeļu depozītsistēmas lietderību Latvijā. Esmu pārliecināts, ka tā noteikti nav nepieciešama, jo Latvija ieguldījusi lielus līdzekļus atkritumu poligonu izveidē, kas jau sekmīgi savāc un šķiro šo taru. Neesmu pārliecināts, ka vēl viena sistēma nodrošinās pilnīgu pudeļu savākšanu. Tas ir dārgi un nedos gaidīto efektu. Turklāt lieki sadārdzinās produkciju veikalos. Labāk šos līdzekļus izmantot citiem mērķiem, piemēram, ceļu remontam. Kopumā šķirot atkritumus vajag vēl vairāk, jo šobrīd lielākoties to dara ar plastmasu un stiklu, bet tā joma jāattīsta. ◆
Gaidis Grandāns,
ornitologs
— Klimata pārmaiņas notiek nepārtraukti, un putni ir vieni no labākajiem indikatoriem, kas to parāda. Daļa ziemeļu sugu jau ir izzudušas un ienāk arvien vairāk dienvidu. Vai šīs klimata pārmaiņas ir dabīgs process vai cilvēka darbības rezultāts, grūti pateikt — cik pētījumu, tik atbilžu. Tomēr sugu izmiršana notiek ļoti strauji, un to būtiski ietekmē arī piesārņojums.
Latvijā viskatastrofālākā situācija vides jomā ir atkritumi. Vietās, kur ir iespēja tos šķirot, lielākoties viss ir kārtībā, bet lielākajās pilsētās, piemēram, Rīgā vai Daugavpilī, šī situācija nav tik laba. Tas, ka mums nav ieviesta pudeļu savākšanas depozītsistēma, ir apkaunojums. Par to ir dažādi viedokļi, bet pierādījies, ka Lietuvā un Igaunijā tā darbojas veiksmīgi, tad kāpēc ne pie mums? Tas gan skar ekonomiskās intereses, un, iespējams, tāpēc ir tik liela politiskā pretestība sistēmas ieviešanai.
Vēl viena liela problēma ir pesticīdu lietošana lauksaimniecībā, kas šobrīd jau Eiropas Komisijas līmenī pamazām tiek risināta, lai ierobežotu to izmantošanu. Lauksaimniecības intensifikācija pēdējos gados piedzīvojusi lielu izrāvienu, un tas atstāj savas sekas. Par to jādomā arī Latvijā, kaut mūsu rīcība ir tikai mazs piliens pasaules kontekstā. ◆
