Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas un Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas izstrādātos grozījumus likumā, kas paredz piemērot uzturlīdzekļu parādniekiem ieroču iegādes, nēsāšanas, realizēšanas un glabāšanas atļaujas darbības apturēšanu. Grozījumi paredz uzturlīdzekļu parādniekiem liegt pašaizsardzības, medību, sporta un kolekcijas ieroču iegādāšanos, nēsāšanu, realizēšanu un glabāšanu ar mērķi nepieļaut situācijas, ka parādnieks, kurš nenodrošina savu bērnu ar uzturlīdzekļiem, vienlaikus izlieto finansiālos līdzekļus aktivitātēm un vaļaspriekiem, kas prasa finansiālu ieguldījumu. Saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas sniegtajiem datiem 2018. gada decembrī aptuveni 500 uzturlīdzekļu parādniekiem pieder viens vai vairāki šaujamieroči. Vai šis ir solis pretī nemaksātāju izskaušanai?
Ligita Gulbe, zvērināta tiesu izpildītāja
— Jā, pat ļoti. Lai gan procents uz kopējā fona nav liels, tas tomēr pozitīvi ietekmē uzturlīdzekļu nemaksātāju izskaušanu. Cilvēki nereti cenšas slēpt savus patiesos ienākumus, ieroču iegādei līdzekļu pietiek, medību atļaujas un citas ar to saistītās darbības arī maksā naudu. Šādām lietām naudas pietiek, bet uzturlīdzekļus bērnam samaksāt nevar, to nākas darīt valstij. Tā ir ļoti negodīga rīcība. Jau tagad šie grozījumi tiek izmantoti praksē. Sadarbojamies ar Valsts policiju un Iekšlietu ministrijas Ieroču reģistru un rīkojamies.
Arī iepriekšējie grozījumi par autovadītāja apliecības ierobežošanu darbojas veiksmīgi. Tas mudināja vairākus uzturlīdzekļu nemaksātājus apzināties draudošās sekas un sākt maksāt. Grozījumi ļauj ietekmēt neuzrādīto ienākumu slēpšanu, ierobežot to izlietojumu un mudināt rīkoties pareizi.
Imants Parādnieks, Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos
— Šis ir viens no daudzajiem soļiem, kas nepieciešams, lai uzturlīdzekļu nemaksātājus sauktu pie atbildības. Uzsvēršu, ka viens pasākums neatrisinās problēmu pamatos, bet vairāki dažādi ierobežojumi cilvēkiem, kas bezatbildīgi izturas pret pienākumu nodrošināt bērnu vismaz minimālajā uzturlīdzekļu apmērā, ir virzība uz priekšu. Situācija šobrīd ir nenormāla. Gadā Uzturlīdzekļu garantijas fonds izmaksā aptuveni 46 miljonus eiro, no kuriem atgūt izdodas vien sešus. Valsts katru gadu iegulda nodokļu maksātāju naudu to cilvēku vietā, kuri nepilda savas finansiālās saistības pret bērnu. Šos līdzekļus varētu izmantot bērnudārzu izveidē, māmiņu atbalstam un citos produktīvos veidos. Sākotnēji bija paredzēts, ka Uzturlīdzekļu garantijas fondam izmaksām būs nepieciešami 15 miljoni ik gadu, šī summa tiek ļoti pārsniegta. Grozījumi likumā ir nepieciešami kā nodrošinājums vecākam, kurš rūpējas par bērnu. Jādara viss iespējamais, lai uzturlīdzekļu nemaksātāja atbildības līmeni būtiski mainītu. Ja nevar ar labu, tad jāizmanto piespiedu mehānismi. Šo grozījumu apstiprināšana ir būtisks panākums. Pret autovadītāja apliecības izmantošanas ierobežojumiem sākotnēji bija pretestība, taču likums sevi attaisnojis. Ierobežojumu mērķis ir apkarot uzturlīdzekļu nemaksātāju bezatbildību.
Baiba Kauliņa, biedrības “Vecāki Skrīveriem” valdes locekle
— Domāju, jā. Negodprātīgus vecākus nepieciešams kontrolēt. Kā var būt līdzekļi tik dārgām izklaidēm kā ieroči un medības, un tajā pašā laikā bērna uzturlīdzekļu samaksai naudas nav? Cik esmu dzirdējusi un lasījusi, tad uzturlīdzekļu nemaksātāju problēma Latvijā ir saasinājusies. Protams, situācijas ir dažādas, visus nemaksātājus vienā maisā bāzt nevar. Uzturlīdzekļu nemaksātāju vārdi ir publiskoti, produktīvāks būtu reģistrs, kas ļautu izsekot šo cilvēku darbībām. Piemēram, kamēr nav nokārtotas finansiālās saistības pret bērnu, liegt saņemt ātro kredītu vai veikt citas līdzīgas darbības. Šādi pasākumi diemžēl nepieciešami, lai rosinātu atbildību par bērnu. ◆
