Ministru kabinets atbalstījis grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz būtiski samazināt darījumus ar skaidru naudu. Likuma grozījumi varētu stāties spēkā maijā. Daļā sabiedrības to dēvē par banku lobiju uzvaru. Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši priekšlikumu par skaidras naudas darījumu ar nekustamajiem īpašumiem pašreizējo griestu 7200 eiro saglabāšanu, tos nepazeminot līdz sākotnēji iecerētajiem 3000 eiro un arī nenosakot transportlīdzekļu darījumiem skaidras naudas griestus 1500 eiro apmērā. Saskaņā ar Latvijas Bankas sniegto informāciju patlaban maksājumi skaidrā naudā Latvijā veido 37%, bezskaidrā naudā — 63% no kopējā maksājumu skaita. Vienlaikus viens Latvijas iedzīvotājs nedēļā veic vidēji 4,8 maksājumus skaidrā naudā un 8,3 maksājumus bezskaidrā naudā. Vai Latvijai strauji jāiet bezskaidras naudas norēķinu virzienā?
Jānis Vovers,
nekustamo īpašumu firmas “Arco real estate” sertificēts aģents, pārziņā ir daži darījumi ar īpašumiem Aizkraukles pusē
— Darījumi ar norēķinu skaidrā naudā vairāk aktuāli lauku rajonos, jo tur arī darījumu summas ir mazākas. Tur arī retāk ir bankas filiāles, un, manuprāt, laukos skaidro naudu nebūs tik viegli izskaust. Citādi ir Rīgā, kur trīs vai septiņi tūkstoši eiro neko nemaina, jo īpašumu cenas ir daudz lielākas. Iespējams, skaidras naudas uzkrājumi valstī ir vērā ņemami, īpaši cilvēkiem gados, pēc 60, kas neuzticas bankām. Šie cilvēki arī neuzticas noguldīt naudu bankā un veikt darījumu. Mans personiskais viedoklis — skaidras naudas darījumu summu varētu ierobežot līdz nullei. Pērkot automašīnu, bezskaidras naudas norēķins, vismaz pagaidām, būtu neērts. Lietuvā ir pirkuma līguma veidlapa, kas ir turienes CSDD, bet Latvijā tādas nav. Tas ir darījuma garants. Naudas pārskaitījums tomēr aizņem laiku, bet pārdevējs vēlas naudu saņemt tūlīt, atdodot atslēgas pircējam. Tajā pašā laikā neesmu pilnībā pret skaidras naudas izmantošanu, tai vienmēr jābūt makā. Riskanti uzticēt visu naudu tikai elektroniskajai videi. Zādzības risks ir gan viena, gan otra veida naudai. ◆
Andris Kalnozols,
SIA “Vairogi AB”
valdes loceklis
— Nav jāliek uzsvars uz laukiem, ka tikai tur cilvēki dod priekšroku norēķinam skaidrā naudā. Noteicošais ir vecums, un dažādu apstākļu dēļ laukos palikuši cilvēki gados. Mums ir jārespektē, ka viņi nespēj tikt līdzi jaunajām tehnoloģijām, mobilajām lietotnēm. Esmu par skaidras naudas darījumu ierobežošanu, ja vien tas nav vērsts uz banku lobiju, lielākām naudas plūsmām caur banku kontiem un baņķieru negodprātīgu rīcību. Cilvēki gados, kas nevēlas pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem, jāieinteresē, jāpārliecina par šādu darījumu drošumu. Vairāk mana gada gājuma cilvēki baidās no tā, ka, lietojot banku mobilās lietotnes, var pazaudēt naudu. Te vajadzīga izglītošana. ◆
Elvijs Gulbinskis,
SIA “Mūsu lodzinieks”
valdes loceklis
— Tālākā nākotnē pienāks laiks, kad skaidras naudas vispār nebūs. Protams, ir cilvēki, kam nepatīk skaidra nauda, bet mūsu uzņēmumam lielākā daļa darījumu notiek ar bankas pārskaitījumu. Ar juridiskajām personām 100%, ar fiziskām personām apmēram divas trešdaļas ir bezskaidras naudas norēķini. Līdzīgu ainu atklāj arī Latvijas Bankas pētījums, un aptuveni trešā daļa fizisko personu norēķinās ar skaidru naudu. Uzņēmuma darbību tas neapgrūtina. Ja klientu būtu daudz vairāk, nāktos veikt inkasāciju vai regulāri ieskaitīt naudu kontā. Mums ir prieks par katru klientu, un lai maksā, kā vēlas. Personīgi man šis jautājums ir neitrāls, neesmu aktīvs karšu un mobilo lietotņu piekritējs, bet arī nenoliedzu tās. ◆
