Veselības ministre Ilze Viņķele piedāvā veidot vienotu veselības aprūpes pakalpojumu grozu iecerēto divu vietā, nosakot, ka sociālās iemaksas veselības apdrošināšanā jāveic arī mikrouzņēmumiem, patentmaksu veicējiem, autoratlīdzību saņēmējiem un citiem. Šobrīd šīs iemaksas veic tikai vispārējā nodokļu režīmā strādājošie, bet pārējiem piedāvāta iespēja veikt tās brīvprātīgi. Vai veselības aprūpes pakalpojumi būtu jādala grozos atkarībā no veiktajām nodokļu iemaksām?
Daina Eglīte, ģimenes ārste
— Noteikti atbalstu ieceri nedalīt nekādus grozus. Ikdienā, strādājot ģimenes ārsta praksē laukos, redzu, kā pasliktinās sociāli ekonomiskā situācija, cik daudzi cilvēki ir sociāli neaizsargāti. Līdz ar to daudzus biedē, ka viņiem varētu būt ierobežoti kādi pakalpojumi. Grūti gan pateikt, kā praksē mēs, mediķi, varētu lietot šo grozu sistēmu. Tajā darba intensitātē, kāda mums ir ikdienā, nesaprotu, pa kuru laiku vēl varētu pārbaudīt, kurš maksā nodokļus un kurš nē, līdz ar to izlemt, kādi pakalpojumi katram pienākas. Jau tagad ārstiem pieņemšanas laikā jāspēj operatīvi darboties e-veselības sistēmā, vienlaikus arī citās programmās, galvenais — jāuzklausa pacients. Vai tas maz praktiski iespējams?
Lai arī grozu sistēmai bija jāsāk darboties gada sākumā, ārstiem nebija dota iespēja to izmēģināt testa režīmā, tāpēc nav priekšstata, kā tas paveicams praktiski. Turklāt neiespējami ir kādam pateikt, ka viens vai otrs pakalpojums viņam nepienākas, redzot, ka jau tagad cilvēki ir par daudz ko noraizējušies un nomākti. ◆
Inga Pumpure, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā
— Protams, ka nevajag dalīt cilvēkus grozos. Tas jau bija skaidrs pašā sākumā, ka šāda veida dalījums novedīs pie problēmām — ārstiem jābūt soģu vietā, dažas iedzīvotāju kategorijas nesaņemtu medicīnisko aprūpi, dažus vispār sākotnēji bija aizmirsuši šajā reformā iekļaut. Arī konsultanti no Eiropas Savienības norādījuši, ka tas ir neveiksmīgs risinājums.
Protams, nevar būt arī situācija, ka tie, kas izvairās no nodokļu nomaksas, saņem tādus pašus medicīniskos pakalpojumus, tādā pašā apjomā kā tie, kuri regulāri maksā nodokļus. Risinājums ir jārod. Mums patīk daudz ko aizņemties no citiem, un ir arī pozitīvi piemēri no citu valstu nodokļu sistēmām. Kāpēc mēs izdomājam kaut ko jaunu?
Esmu pašnodarbināta persona. No Likuma par valsts sociālo apdrošināšanu izriet, ka veselības apdrošināšanai pakļauti visi darba ņēmēji un pašnodarbinātie, kuri faktiski veikuši obligātās iemaksas, tajā skaitā veselības apdrošināšanai, izņemot mikrouzņēmuma darbiniekus, patentmaksas maksātājus un sezonas laukstrādniekus. Pašnodarbinātās personas, ja veic sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas, nav pakļautas veselības apdrošināšanas papildu maksājumu obligātajai normai. Savu statusu var pārbaudīt Nacionālā veselības dienesta mājaslapā https://www.apdrosinaties.lv/tests. Protams, tas ir tikai informatīvs, bet parāda to, ka pašnodarbinātajam praktiski nekas nemainās! Bet, ja esi pašnodarbinātais, kas izvēlējies mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, tad gan var nākties maksāt papildu maksājumus, ja sāktu darboties divu grozu sistēma. Sirdsmieram pārbaudīt savu pašnodarbinātā statusu var mājaslapā www.eveseliba.gov.lv.
Katru ceturksni veicu sociālās iemaksas, bet skaidrības labad piebildīšu, ka ne visos mēnešos veicu iemaksas vismaz no minimālās algas. Obligāto iemaksu likme pašnodarbinātajam ir 32,15 procenti, un veselības apdrošināšanai no tā aiziet viens procents. Tikai vēršu uzmanību, ka pamatu pamatos pašnodarbinātais nav apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, piemēram, nelaimes gadījumiem, arodslimībām un bezdarbam! No pieredzes nākas secināt, ka liela daļa šo faktu vispār nezina. ◆
Āris Ramats, pašvaldības darbinieks
— Vecajās Eiropas valstīs jau sen darbojas sistēma, ka vieni var atļauties ārstēties privātajās klīnikās, bet mazāk nodrošinātie galvenokārt valsts vai kādu palīdzības organizāciju finansētās iestādēs. Tas ir optimāls variants, un praktiski pie mums jau darbojas — ja ir nauda, vari veikt operāciju Vācijā vai kur citur, bet, ja nav, vari arī neārstēties. Tā tas ir visur un bijis vienmēr. Kaut kas līdzīgs šiem groziem ir veselības apdrošināšana, ko arī iepriekš gribēja ieviest, tā ka nedomāju, ka vēl jāievieš kaut kas sarežģīts. Katra sistēma jāveido pēc iespējas vienkāršāka, un ar ko slikta esošā? Turklāt tas viss neatrisina problēmu par medicīnas pakalpojumu pieejamību. Valsts apmaksātie pakalpojumi tāpat ilgi jāgaida, un, ja gribi problēmu atrisināt ātrāk — maksā.
Gan jau kaut ko mainīt vajag, bet nodokļu jau tāpat ir daudz. Piemēram, mazo zemnieku saimniecību saimniekiem kā pašnodarbinātajiem trešā daļa peļņas jāatdod valstij. Tas viss aiziet kaut kādai varbūtībai, iespējai, kura var arī nebūt. Neviens jau negrib palikt parādā valstij vai slimot tāpēc, ka par maz maksāts nodokļos, bet šī nasta daudziem kļūst par grūtu. Turklāt samaksātās naudas plūsma šķiet nekontrolējama un nepārskatāma. ◆I
