Valdība uzdevusi visām ministrijām līdz šī gada 1. septembrim izvērtēt iespējamās problēmas un nepieciešamo rīcību visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanai. Pamatojums — Latvijas apdraudējuma līmenis ir sasniedzis tādu sarežģītības pakāpi, ka valsts aizsardzība tikai ar militāriem līdzekļiem vairs nav pietiekama, jo neaptver visas hibrīdapdraudējumu šķautnes. Ziņojumā teikts, ka Latvijas militārā aizsardzība balstās arī uz psiholoģisko gatavību pretoties okupācijas varai un laikus stiprināt vājākos pretošanās ķēdes posmus. Tā paredz visas valdības un sabiedrības, tajā skaitā mācību iestāžu iesaistīšanos, lai katrs Latvijas iedzīvotājs zinātu savu vietu un lomu pretošanās kustībā. Vai šādas aktivitātes nerada papildu apgrūtinājumu un emocionālo slodzi?
Valdība uzdevusi visām ministrijām līdz šī gada 1. septembrim izvērtēt iespējamās problēmas un nepieciešamo rīcību visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanai. Pamatojums — Latvijas apdraudējuma līmenis ir sasniedzis tādu sarežģītības pakāpi, ka valsts aizsardzība tikai ar militāriem līdzekļiem vairs nav pietiekama, jo neaptver visas hibrīdapdraudējumu šķautnes. Ziņojumā teikts, ka Latvijas militārā aizsardzība balstās arī uz psiholoģisko gatavību pretoties okupācijas varai un laikus stiprināt vājākos pretošanās ķēdes posmus. Tā paredz visas valdības un sabiedrības, tajā skaitā mācību iestāžu iesaistīšanos, lai katrs Latvijas iedzīvotājs zinātu savu vietu un lomu pretošanās kustībā. Vai šādas aktivitātes nerada papildu apgrūtinājumu un emocionālo slodzi?
Ansis Jurģis Stabingis,
psiholoģijas maģistrs, eksistenciālās
psihoterapijas un psihoorganiskās analīzes speciālists
— Teikšu no fundamentālās pozīcijas — nekas neko nerada. Cilvēki vienmēr ir brīvi reaģēt tā, kā viņi izvēlas. Mums vienmēr ir šī brīvība, bet ne vienmēr to apzināmies un izmantojam. Ja šo brīvību neizmantojam, tad mūsos rodas atbildes reakcija. Vai tās būtu ziņas vai kāds notikums, vai Aizsardzības ministrijas iniciatīvas, uz kurām cilvēks var izvēlēties reaģēt ar satraukumu vai ar pateicību, ka ir brīdināts, var ignorēt vai priecāties. Ja es, piemēram, būtu griķu ražotājs, tad pārtikas rezervju veidošana mani iepriecinātu. Tas arī pierāda, ka reakcija nav atkarīga no ziņas, bet no manis. Arī šajā gadījumā ir vērts ņemt vērā, ka Aizsardzības ministrija cilvēku brīdinājusi, nevis krist panikā, kas ir visbezjēdzīgākā nesaprātīgākā reakcija. Ar to cilvēks nepalīdz ne sev, ne citiem, nedz atrisina situāciju. Tas pats par emocionālo slodzi. Tā ir katra izvēle — domāt un izjust slodzi vai reaģēt adekvāti, pasakot paldies, ka ir brīdināts. Ja ziņās saka, būs barga ziema, es arī varu krist panikā — malkas nav, zābaki cauri, logiem vējš pūš cauri. Panikas vietā jāsagādā malka, zābaki un jāaizlīmē logi. Pabrīdināja par gripas epidēmiju — saki paldies un neej uz koncertu vai citu masu pasākumu. ◆
Guntis Kalniņš,
Vecumnieku novada domes
priekšsēdētājs
— Novadā valsts aizsardzības programma ar šo gadu ieviesta Skaistkalnes vidusskolā. Pērn janvārī netālu esošajā Bauskas novadā atjaunots Zemessardzes 53. Bauskas kājnieku bataljons, kurš aptver arī mūsu novada teritoriju, kā arī Vecumnieku vidusskolā papildus izveidota viena jaunsargu vienība. Civilās aizsardzības plānā mūsu novads ir iekļauts Bauskas novada sadarbības teritorijā, bet kamēr nav gatavs valsts plāns ar šādu pašu uzdevumu. Pašvaldība jau piedalījusies vairākās aptaujās, nodevusi datus par krīzes situācijām novadā pēdējo gadu laikā, par iedzīvotāju pulcēšanās un izmitināšanas, ēdināšanas vietām. Kad valsts plāns būs gatavs, varēsim detalizētāk izstrādāt sadarbības teritoriju plānu. Šāda veicamo darbību plānošana nerada spriedzi. Katrā ziņā atbalstu šādu aktivitāti, jo iepriekšējie gadi pierādījuši, ka krīzes situācijā īstas skaidrības nav. Labs piemērs bija pērn notikušais kūdras ugunsgrēks. Jāatzīst, ka sākumā valdīja panika, nebija skaidrības, kam kas jādara, vai vispār jādzēš, un, ja to dara, tad kurš ko nodrošina. Tajā skaitā, kā evakuēt iedzīvotājus, ja līdz tam nonāktu. Arī tagad, ziemā, kad kādu apdzīvotu vietu ieputinātu, nogrieztu no pārējās pasaules, pazustu elektrība, jāmāk cilvēkiem palīdzēt. Pat ja nav jāevakuē puse novada, jāzina arī, kur izvietot simt cilvēku. ◆
