Jaunā valdība plāno stiprināt 2016. gadā izveidoto un politiķa Imanta Parādnieka vadīto Demogrāfijas lietu centru, jo ir vienošanās, ka demogrāfija ir visas valdības izaicinājums. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš rosināja arī izveidot īpašu uzdevuma ministra amatu demogrāfijas jautājumos. Tā izveide nāktu par labu demogrāfijas jautājumu risināšanai, jo esot jābūt ministram, kas aizstāv ģimeņu politiku. Savukārt Labklājības ministrijas lielajā atbildību klāstā demogrāfijas jautājumu risināšanu esot aizēnojušas citas problēmas. Vai vēl vienas ministrijas veidošana palīdzēs uzlabot demogrāfiskos jautājumus valstī?
Ieva Ūtēna, Kokneses ģimenes atbalsta dienas centra vadītāja
— Par šo jautājumu vairāk aizdomājos personīgi, jo ģimenē audzinām trīs bērnus un esam ieguvuši arī audžuģimenes statusu. Materiālā ziņā valsts atbalsts ģimenēm pēdējā laikā ir būtiski palielinājies, kaut vai ikmēneša ģimenes pabalsts, kas ir dubultojies. Tas ir ievērojams atbalsts. Arī audžuģimenēm ir lielākas iespējas un tiek sniegta dažādu veidu palīdzība. Tā ka šajā ziņā daudz kas jau ir paveikts. Nedomāju gan, ka vajadzētu veidot atsevišķu ministriju, jo tas tikai palielinātu ierēdņus skaitu un izmaksas, bet diezin vai dotu kādu ieguvumu. Ir citas ministrijas, kas nodarbojas ar visiem nepieciešamajiem jautājumiem. Ja jomas valstī sakārtojas, pozitīvu ieguvumu jūt visi, arī ģimenes. Arī pašvaldībā daudz domā par atbalstu ģimenēm, un Koknesē ir vieni no lielākajiem pabalstiem, iespējami dažādi atbalsta veidi un piedāvājumi. Dažkārt šķiet, ka šajā ziņā ir pat pārsātinātība, jo visas aktivitātes nemaz nevar izmantot. Tā ka ir tikai pašiem jābūt aktīviem. ◆
Inta Vīberga, Aizkraukles novada pirmsskolas izglītības iestādes “Auseklītis” vadītāja
— Demogrāfiju var uzlabot sakārtotas ģimenes un mīlestība. Ja tās ir stipras, tad viss kārtībā. Protams, nozīmīgi ir arī pabalsti, kas šobrīd Latvijā joprojām ir nepietiekami. Bez naudas mēs nevaram izglītot bērnus, nodrošināt viņiem interešu izglītību, kas tik nepieciešama attīstībai.
Ministrijas jau mums plaukst kā puķes dārzā, bet tas nemaz neietekmē ģimenes, lai tās būtu aprūpētas un nodrošinātas. Jāsāk no citas puses — ģimenes apziņas stiprināšanas, lai tā būtu tāda vērtība, kāda bija maniem vecākiem un citiem pēckara cilvēkiem. Šobrīd daudzas ģimenes ir sadalītas, jo kāds no vecākiem, visbiežāk tēvs, strādā ārzemēs vai arī nav oficiāli izveidota ģimene, un attiecības bieži izjūk. Tad ir vientuļie vecāki ar mazu valsts atbalstu.
Kur tad cilvēks veidojas? Ģimenē. Bērns atdarina savus vecākus, tāpēc katram vajadzīga mamma un tētis. Ko dara viņi, pārņem arī bērni, bet ne vienmēr tā ir, un par to ir skumji. Arī tēva loma ģimenē vairāk jāuzsver, jo tā ir ļoti svarīga. Gribam, lai ģimenes nāk kopā, un priecājamies, ka arvien vairāk to redzam mūsu pasākumos. Tāpēc jādomā, kā nodrošināt to, lai cilvēkiem nebūtu jāknapinās, un pārējo paši izdarīs. Valdība gan solīja ministriju skaitu nevis palielināt, bet samazināt, lai būtu vairāk līdzekļu pamatvērtībām un to stiprināšanai. ◆
Arnita Aizporiete, sešu bērnu māmiņa
— Vajadzību tam neizjūtu. Tāda ministrija neko nespēs uzlabot — ja vecāki ir gatavi tikai vienam bērnam, tad tā ir, un diez vai to kāds var ietekmēt. Ja cilvēki izvēlas kuplāku ģimeni, tad tas ir viņu lēmums, nevis kādas institūcijas darbības nopelns. Cilvēkiem diemžēl joprojām ir maz ticības valstij. Ļoti bieži valstī mainās likumi un noteikumi, ģimenes nevar paļauties pat to, ka tas, kas ir tagad, būs arī vēlāk. ◆
