Iespējamais nākamais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) plāno būtiski samazināt pašvaldību skaitu. Reformas minimālais uzdevums ir to pašvaldību apvienošana, kuras jau tagad neatbilst likuma prasībām iedzīvotāju skaita dēļ. Patlaban no 119 pašvaldībām 57 neatbilst. Optimālais līmenis būtu virzīties uz attīstības centru sistēmu, kas būtu “21+9” modelis. Kādi būtu zaudējumi un ieguvumi no šādas reformas?
Baiba Broka, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministra ārštata padomniece, Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece juridiskajos jautājumos
— Cilvēkiem varētu nepatikt, ka salīdzinoši nesen jau bija viena apjomīga un fundamentāla reforma. Šīs reformas rezultātā izveidojās pašvaldības, kas ar rezultātu ir apmierinātas, ir ieguvējas. Par to tikai varam priecāties, ka ir šādi pašpietiekami novadi. Tas var būt ģeogrāfiskā novietojuma, veiksmīgas novada politikas dēļ. Ir otri, kuri uzskata, ka tā nav, un pieprasa esošo kārtību mainīt. Jebkurai reformai būs klaji atbalstītāji un klaji noliedzēji. Protams, reforma pati par sevi nevienam nav vajadzīga. Tā vajadzīga tikai tad, ja ir izvērtējums, pamatojums, ka kaut ko var izdarīt labāk, ir ieguvumi. Novadiem var būt reģionāla specifika, kas jāņem vērā un kura prasa mērķtiecīgu risinājumu. Bieži vien konsolidācija jeb pievienošana lielākam ir kopīgās interesēs. Ja domājam valstiski, tad mums noteikti nevajag, lai nabadzīgākās pilsētas, novadi paliek vēl nabadzīgāki, un otrādi. Nepieciešams panākt sabalansētu ilgtspējīgu visas valsts attīstību. Mēs taču negribam ap veiksmīgām pilsētām uzbūvēt ko līdzīgu žogam, izolēt tās no pārējās valsts. Reforma, kas tiek piedāvāta, nav pēdējais un ideālais variants, bet tā ir veidota, balstoties uz dažādiem pētījumiem, tajā skaitā VARAM sadarbībā ar LU, uzņēmējiem. Skatīta ir ekonomiskā aktivitāte reģionos, meklēts, kas šajā virzienā jāpilnveido, kāda ir resursu pieejamība utt. Tas, kas reformas gaitā būtu maināms, ir pamatots uz pārbaudītiem un objektīviem faktiem. ◆
Zeltīte Odiņa, Neretas novada Mazzalves pagasta pārvaldes vadītāja
— Televīzijā klausījos interviju ar Pūces kungu. Viņš teica, ka reforma uzlabos pakalpojumu kvalitāti un piedāvājumu. Man šādi solījumi šķiet nesavienojami — kā lielākā teritorijā ieguvējs var būt, piemēram, kāds attāls pierobežas pagasts. Pat šobrīd nav līdz galam izdevies sakārtot iedzīvotāju ērtu nokļūšanu novada centrā. Nepiekrītu arī Jura Pūces teiktajam par nepieciešamību samazināt strādājošo skaitu pašvaldībās. Runājot konkrēti par Mazzalves pagasta pārvaldi, nemitīgi tiek domāts, kā darbu optimizēt, kā cilvēkam uzticēt jaunus pienākumus. Nepiekrītu tiem, kuri saka, ka pašvaldībā maksā algu par to, ka cilvēks neko nedara. Kaut ko apvienojot, kaut kas jālikvidē. Vai šajā gadījumā daudzi cilvēki nepaliks bez darba un nepalielināsies emigrācijas risks? ◆
Dainis Vingris, Kokneses novada domes vadītājs
— Jāsāk ar to, ka Kokneses novads atbilst nosacījumiem, arī par iedzīvotāju skaitu, un to neplāno apvienot ar kādu citu novadu. Ja pieņem modeli “21+9”, tad iedzīvotājiem ļoti konkrēti vajadzētu izskaidrot, kādi būs ieguvumi no jaunās reformas. Nevar mazināt tikai tāpēc, ja kāds uzskata, ka novadu ir par daudz. Ja runa ir par kaut kādu vārdā īsti nenosauktu sasniedzamību, tad ko mums, iedzīvotājiem, vajag sasniegt? Mūsdienās daudz var izdarīt elektroniski. Veselības jomā svarīgi ir nokļūt pie ģimenes ārsta, un šajā ziņā reforma neko nemainītu. Maz ticams, ka būtiski varētu mainīties darbinieku skaits pašvaldībās. Sociālajā dienestā jau tagad darbinieku trūkst. To pašu var teikt par bāriņtiesu. Ja likvidēs pārvaldes mazajos pagastos, tad cilvēkiem tur vispār nekas nebūs sasniedzams. Iedomāsimies, piemēram, ka Iršu pagasta komunālā nodaļa ir Aizkrauklē. Par kādu komunikāciju, sasniedzamību var būt runa? Jābūt konkrētiem ieguvumiem — vai pieejamāks būs sociālais dienests, lētāks kāds pakalpojums. Reformas jēga ir cerībā, ka bagātāki novadi padalīsies ar mazākajiem, trūcīgākajiem. Bet kā noticis līdz šim? Lielo pilsētu deputāti, kuru arī skaita ziņā ir vairāk, balso, atbalsta viņus interesējošus projektus. Ja iedomājamies, ka Kokneses novads pievienots Jēkabpils apriņķim. Kurš deputāts, piemēram, iedegtos par Bebru pagasta stadiona remontu? Man ir bažas par to, ka mazās teritorijas, kuras būs tālāk no centra, saņems mazāku atbalstu. Nevar aizmirst arī par lokālpatriotismu, un cilvēki mazajos pagastos, novados līdz pēdējam paliks uzticīgi esošajām robežām. Reforma nozīmētu arī dažādu iestāžu reorganizāciju. Pēc Darba likuma, šo iestāžu darbinieki būtu jābrīdina, iespējams, ka viņi vairs nebūs vajadzīgi, bet atlaistajiem būs jāizmaksā kompensācijas. Tiem, kas nostrādājuši 20 gadus vienā vietā, kompensācija ir četru mēnešalgu apmērā. Kas to segs? ◆
