Jau daudzus gadus Ziemassvētki nav tikai Dieva dēla Kristus piedzimšanas laiks. Decembris — mēnesis, kam vajadzētu atnest cilvēku sirdīs mieru, patiesībā nāk ar paaugstinātu stresu. Ko dāvināt, vai dāvana nebūs par lētu, cik daudz naudas vajadzēs, lai visi būtu laimīgi un dāvinātājam mierīgs prāts? Arī līdz Latvijai ir atnācis ieradums no rietumiem — komerciestāžu aizdevumi dāvanu iegādei. Pēc saplēstajiem dāvanu papīriem un pēc pāris dienām jau aizmirstībai nodotajām dārgajām mantiņām atnāk skarbā realitāte — kredītmaksājumi visa nākamā gada laikā. Tomēr no Bībeles zinām, ka ļaudis, nākot uz Betlēmi pie mazā Jēzus, viņam, pareizāk sakot, viņa vecākiem Marijai un Jāzepam nesa dāvanas. No šī fakta arī radies mūsdienās kaitinošais, kā Imants Ziedonis reiz labi nosaucis, dzintara pirdieniņu kults. Kas patiesībā ir dāvana Ziemassvētkos, un kā to izvēlēties?
Aivita Putniņa,
sociālantropoloģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore Humanitāro zinātņu fakultātē
— Nav vienas ideālas dāvanas vai universāla ieteikuma, kas derētu visiem. Katoļiem šajā jautājumā ir vieglāk, bet tiem, kas dzīvo atstatus no baznīcas, sekulāru dzīvi dāvanu pirkšana ir diezgan būtiska, un tas ir veids, kā viņi gatavojas svētkiem. Dodoties, piemēram, uz svētku tirdziņu, viņi tur gūst svētku sajūtu. Ja ne citādi, tad šo sajūtu var dabūt arī lielveikalā. Vieniem šie svētki ir ziemas saulgrieži, citiem saistās ar Ziemassvētku vecīti un kārtīgu pieēšanos. Katram ir sava recepte, un tāpēc viena nav sliktāka par otru. Kredīts pirms svētkiem — tas ir sabiedrības vērtību atspoguļojums. Ja redz, kāda slavenība svētkos nopirkusi kārtējo jauno mašīnu, citiem negribas atpalikt. Ieguvēji ir tie, kuri dzīvo apzināti pieticīgi. ◆
Māris Ozoliņš,
Aizkraukles Svētās Terēzes no Bērna Jēzus Romas katoļu baznīcas mācītājs
— Kristīgās mīlestības žests ir dāvanas šajos svētkos dot tiem, kas mums neko nevar dot pretī. Mateja evaņģēlija 5. nodaļā ir rindas, kurās Jēzus saka — jo, ja jūs tos mīlat, kas jūs mīl, kāda alga jums nākas? Tad algu saņem šeit, uz zemes, bet, dāvinot tiem, kas nekādi nevar atdot, tad alga ir debesīs. Mūsu baznīcas draudze vāc dāvanas bāreņiem un veco ļaužu pansionāta iemītniekiem Iršos. Tie mums ir svešinieki, kuriem varbūt neviens cits neko nedāvinās. Tad dāvanu pieņem arī Dievs un Jēzus Kristus. Runājot par dāvanām ģimenei un tuviniekiem, — viņi noteikti nav svešinieki. Tieši pretēji — mūsu miesa un asinis. Dāvinot bērniem, no viņiem saņemam prieku par mūsu dāvanu. Dāvanās tuvākajiem jābūt ieliktai mīlestībai. Nekā ziņā negribu norādīt, ka dāvināt tuviniekiem ir slikti. Dāvināt noteikti vajag, un prieks, ja šādi varam sniegt viņiem savu mīlestību. Kāpēc ne? Lai pārsteigtu un iepriecinātu, nav jādāvina kaut kas dārgs. Svarīgi, lai dāvanā būt ielikta sirds.Kamēr esam uz šīs zemes, vajag tikties, dāvināt. Šobrīd cilvēki arvien vairāk atsvešinās viens no otra un dāvanas mēdz nosūtīt, nevis atdot. Kopā būšanas mirklis ir ļoti svarīgs. ◆
Santa Līcīte,
ziedu salona “Sant-Li” pārstāve
— Dāvana noteikti ir kopā būšana, kad redzam, satiekam. Pat ja savējos cilvēkus sanāk satikt ikdienā, nesanāk pateikt labos, mīļos, siltos vārdus, bet to var izdarīt klusajā Ziemassvētku vakarā. Tas ir laiks, kad padomāt, apdomāt un pateikt. Dāvanas ir otršķirīgi. Mūsu ģimenē tā ir iegājies, ka lielās dāvanas saņem bērni, jo viņus jāmāca ticēt brīnumiem, labajam. Pieaugušajiem tā ir kopā sanākšana, un dāvanā var būt piparkūka ar virsū uzrakstītu vārdu.
Visskaistākā ir dāvana, kas rūpēta visa gada laikā. Mums tradicionāli tas ir kalendārs ar ģimenes bildēm, pasākumiem no aizejošā gada. Tāds top katru gadu. Protams, kalendārā ir arī daudz ziedu bilžu. Pavasarī tulpju bilde, maijā tās ir Māmiņdienai veltītas fotogrāfijas, novembrī — ziedu pušķi karoga krāsās. ◆
