Valsts simtgade ir vērienīgākais notikums mūsdienu Latvijas vēsturē. Varam būt lepni, ka, neraugoties uz vēstures griežiem, notikumiem un starptautisko situāciju pasaulē, jau tik ilgi mums ir sava valsts. Kas ir Latvijas valsts pastāvēšanas lielākais balsts?
Aiva Rozenberga, Latvijas Institūta direktore
— Mūsu cilvēku godaprāts, sirdsapziņa un drosme izturēt grūtības, iet tālāk un piedāvāt jaunus risinājumus, lai ar savu darbu un dzīvi tālredzīgi virzītu valsts attīstību. Vārdi, ka mēs esam Latvija, daudz lietoti, bet šajā sakarā aicinu visus atcerēties savas dzimtas, kuru dzīves nebūt nebija vieglas, rūpējoties vispirms par saviem bērniem, mājām, drosmīgi cīnoties ar pastāvošo iekārtu vai vienkārši godprātīgi darot savu darbu. Domāju, katrā dzimtā būs tādi stāsti, ar ko iedvesmot nākamās paaudzes, lai virzītos uz priekšu, un tas viss ir Latvija. Ja mēs aizdomātos, cik grūtas bijušas mūsu priekšgājēju dzīves, tad esošais vairs nešķistu grūtības. Kādam noteikti nav viegli, bet mēs tomēr dzīvojam mierīgā laikā, tā ka jānovērtē tas, kas dots.
Jūtu, ka ir pietiekama sabiedrības kritiskā masa, kas liek domāt, ka arī tagad iespējams pārvarēt grūtības un doties uz priekšu. Vispirms katrs pats var izvērtēt sevi un tad kā kopiena apzināties, ko vēlamies no nākamās simtgades. Redzu tādas iezīmes, kas arvien spilgtāk parādās dažādās sabiedrības grupās ne tikai Rīgā, bet arī reģionos un arī latviešu diasporā ārvalstīs, ieviest savas idejas valsts attīstībā, smeļoties pasaules pieredzi. Lai arī tas procents vēl nav liels, cilvēki atgriežas Latvijā.
Latvijas Institūts daudz strādā ar ārvalstu žurnālistiem, un pēdējā laikā jūtama arvien lielāka interese par mūsu valsts cilvēku radītām inovatīvām lietām. Tādu piemēru ir daudz. Ja ārpusē mūs novērtē, tad arī paši paraugāmies ar jaunu skatu uz saviem sasniegumiem.
Jānis Tomaševskis, vēsturnieks
— Tie noteikti ir cilvēki, kuri gatavi iestāties un cīnīties par valsti. Ja šajā kontekstā paskatās, kāda bija situācija pirms simts gadiem valsts dibināšanas laikā, tad tādu cilvēku bija mazākums. Sekojošajā neatkarības karā vairums tomēr saprata, ka svarīgākas ir tās republikāniskās vērtības, ko tolaik izvirzīja Latvijas pagaidu valdība un Tautas padome, un lielākā daļa bija gatava tās atbalstīt. Lieliniekiem un citu uzskatu pārstāvjiem Latvija interesēja tikai kā teritorija, nevis vieta, kur latviešu tauta varētu kopt savu kultūru. Laika gaitā tautas vairākums arvien vairāk saprata savas vērtības, kas to vieno, un tās interesēs ilgtermiņā ir demokrātiska Latvijas valsts. Latvietis pēc būtības, iespējams, nav liels patriots savos darbos ikdienā, bet valsts svētkus noteikti lielākā daļa izjūt īpaši. Arī nepieciešamības gadījumā un kritiskos brīžos, kādas bija barikādes, referendumi, vēlēšanas, cilvēki tomēr spēj saskatīt patiesās vērtības un rīkoties, jo mēs taču negribam savu valsti atdot kādam citam.
Inguna Žogota, folkloras kopas “Urgas” vadītāja
— Apņēmīgi, darbīgi un patriotiski cilvēki, kādu Latvijā nav mazums. Šis patriotisms īpaši jūtams cilvēkiem ar lielāku dzīves gājumu, kuri paši daudz ko pieredzējuši, bet veidojas arī bērnos. Tas gan atkarīgs no ģimenes, un katrai ir sava pieredze, dzīves uztvere un attieksme, ko tālāk pārņem bērni. To var ļoti labi izjust ikdienā.
Viens no mūsu balstiem noteikti ir valoda, kas mums kā tautai ir svarīga. Svētki neapšaubāmi dod lielāku emocionālo pacēlumu, un dažādu pasākumu šajā laikā ir daudz, kas atklāj arī to, ka daudz padarīts, gatavojoties šim notikumam. Skatoties šī gada Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” pasniegšanas pasākumu, redzam, ka kinofilmu klāstā šogad paveikts patiesi daudz. Arī pasākumu ir pietiekami, un dažkārt pietrūkst visam laika. Tā ka tagad var izbaudīt daudzveidīgu piedāvājumu. Nākamgad tajā visā būs kritums, kas ir normāli, bet paveiktais būs labs ieguldījums.
