Būvniecības, viesmīlības un apsardzes nozares organizācijas atklātā vēstulē aicina Valsts prezidentu 1. novembrī izsludināt Saeimas apstiprinātos grozījumus Darba likumā. Vēstulē nosodīts tiesībsarga aicinājums Valsts prezidentam likumu nodot otrreizējai caurlūkošanai. Tajā teikts, ka būvniecības nozare ir pirmā, kas spējusi atrast kopīgu valodu par nozarei svarīgiem jautājumiem, slēdzot ģenerālvienošanos, kas paredz celt minimālo algu nozarē strādājošajiem no valsts noteiktajiem 430 eiro līdz 780 eiro mēnesī. Piemaksa par virsstundām nevarēs būt mazāka par 50% no noteiktās mēnešalgas. Vai ģenerālvienošanās, minimālās algas dubultošana būvniecībā, palielināšana viesmīlības un apsardzes pakalpojumiem neradīs nesamērīgu sadārdzinājumu attiecībā pret noteikto minimālo algu valstī, šos pakalpojumus padarot par ekskluzīviem?
Aigars Kalniņš, SIA “RRKP būve” valdes priekšsēdētājs
— Šāda vienošanās nav viennozīmīgi vērtējama. Runājot par algām, “RRKP būve”, kā arī citas būvkompānijas jau tagad maksā ļoti lielas algas. Uz mums, celtniekiem, skatās arī sabiedrība, nodokļu maksātāji, tāpēc algām jābūt tādām, kas nerada šaubas par šmaukšanos ar nodokļiem. “RRKP būve” nav pieņēmusi ģenerālvienošanos un, iespējams, to arī nedarīs, bet tāpēc mūsu celtnieki nesaņems mazākas algas. Ja sabiedrība moralizē par to, lai tiem, kuriem nav darba vai iespējas strādāt, saņemtu to, ko viņi vēlas, tad arī šīs algas ir par zemu. Runājot par pakalpojuma sadārdzināšanos — katram bija tiesības šo pakalpojumu izmantot pirms diviem gadiem, kad tas bija lētāks. Šobrīd būvniecības nozare strādā ar maz darbiniekiem, bet ļoti labiem speciālistiem. Varbūt šis ir tas laiks un būvniecība ir tā nozare, ar kuru sākt, lai Latvijas sabiedrība nonāktu pie tādiem dzīves standartiem, par kuriem līdz šim sapņojusi. ◆
Pēteris Vilcāns, SIA “Kumelīte” un viesnīcas, restorāna, bistro “Klidziņa” īpašnieks
— No savas puses šādu ģenerālvienošanos, visticamāk, neatbalstītu. Galvenokārt tā ir būvnieku ideja. No daudziem uzņēmējiem Latvijā esmu dzirdējis neapmierinātību ar šādu būvnieku rīcību. Šobrīd Latvijā daudziem uzņēmumiem trūkst darbaspēka, tajā skaitā būvniekiem, kuriem atlikuši pēdējie gadi Eiropas finansēto projektu apgūšanā. Būvniekiem ir un kādu laiku vēl būs nauda, ar ko samaksāt labas algas nekvalificētiem strādniekiem.
Tādējādi tiks kropļota uzņēmējdarbība, veicināta ekonomiskā krīze un radīts kārtējais burbulis. Es visiem saviem darbiniekiem nevarētu samaksāt tik lielu minimālo algu, un, iespējams, būvnieki noņems darbaspēku, tajā skaitā viesmīlības nozarei. “Kumelītēm” šogad būs ap 4 miljonu eiro apgrozījums, un to rada 40 darbinieku, “Klidziņai” pērn apgrozījums bija ap 400 tūkstošiem, vasarā — 26 darbinieki, ziemā — 16. Ja koplīgumā noteiktu, ka minimālo algu būtiski jāpalielina, “Klidziņas” gadījumā tas nebūtu iespējams. Mums nav valsts iepirkumu, nav garantētu ienākumu. ◆
Konstantīns Ņikitins, SIA “Security LV” valdes loceklis
— Pret koplīgumu neiebilstu, bet, lai palielinātu algu, pretī jābūt ienākumiem. Pēdējā laikā daudz runā par algas paaugstināšanu, bet nez kāpēc nerunā par ieņēmumiem. Eiropā šādi koplīgumi ir vispārpieņemta lieta. Piemēram, Spānijā, kur naudas inkasācijai noteikta konkrēta takse.
Ienākumu palielināšanās notika agrāk, kad dažas apsardzes firmas pārņēma reģionus, izspieda no tirgus mazos uzņēmumus. Tagad neviens regulators šo tirgu nekontrolē. Agrāk bija noteiktas pakalpojuma cenas, piemēram, kādreizējai Valsts policijas apvienībai “Apsardze” bija pieņemti MK noteikumi, kas noteica, ka dzīvokļa, kurā uzstādīti pieci detektori, apsardzes pakalpojums ir 40 latu mēnesī. Neatkarīgi no reģiona. Mazāk par šo summu maksāt nedrīkst. Šobrīd regulējuma nav, Latgalē pakalpojums, piemēram, var maksāt 10 eiro, Rīgā tāds pats — 110 eiro un, piemēram, Vidzemē — 180 eiro. Protams, ka apsargi no Latgales brauks strādāt uz Rīgu vai Vidzemi. Ja klienti sāktu masveidā atteikties no apsardzes pakalpojumiem, valstī proporcionāli pieaugtu noziedzības līmenis. Koplīgums radītu kārtību šajā nozarē, bet tikai tādā gadījumā, ja līguma izstrādes procesā piedalītos arī valsts, ministrijas pārstāvji. ◆
