Lielākajā Latvijas slimnīcā — Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā — gadā uz konsultācijām bez brīdinājuma neierodas apmēram 32 000 pacientu. Negodprātīgo pacientu nebrīdināšana par neierašanos veido robus speciālistu darba grafikā un laupa iespēju ārstu apmeklēt citiem. Rindas ir garas, kā tās samazināt? Izskanējis priekšlikums, ka negodprātīgos pacientus varētu pārmācīt ar soda sankciju ieviešanu.
Anna Strapcāne,
Veselības ministrijas komunikācijas nodaļas preses sekretāre
— Universitātes slimnīcas jau vairākus gadus ieviesušas sistēmu — pacientam pāris dienu pirms pieteiktās vizītes ar zvana vai īsziņu palīdzību atgādinot par veikto pierakstu. Tas ļauj samazināt neapmeklēto ārstu konsultāciju un izmeklējumu skaitu, taču to īpatsvars joprojām ir liels. Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā apmēram 10 līdz 12% pacientu neierodas uz konsultācijām un izmeklējumiem, iepriekš par to nebrīdinot, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā tie ir aptuveni 14%. Rindu mazināšanā un pakalpojumu pieejamības uzlabošanā būtiski ir ikvienam izturēties atbildīgi — ja pieraksts konsultācijai, izmeklējumam konkrētajā laikā nav vairs vajadzīgs, jāatsaka. Neatceļot vizīti, to nevar izmantot citi pacienti, kam tas būtu nepieciešams. Lielā mērā tas ir iekšējās kultūras jautājums, tāpēc nepieciešama plašāka diskusija ar mediķiem un sabiedrību kopumā, kā šo problēmu risināt. ◆
Līga Stalidzāne,
Aizkraukles zobārstniecības prakses “DOO” administratore
— Mūsu zobārstniecībā pacientus pieņem trīs zobārsti un zobu higiēniste. Lai tiktu pie speciālista, jāgaida vismaz mēnesis. Dienu vai pāris pirms pieraksta zvanu pacientam, atgādinu par plānoto vizīti un pārliecinos par ierašanos. Šāda prakse atmaksājas, speciālista darba grafikā neveidojas robi. Man ir saraksts ar cilvēkiem, kuriem zvanīt gadījumā, ja atbrīvojas vieta. Ja pacientu apzināšana netiktu veikta, rindas pie speciālistiem būtu daudz garākas. Ar pastāvīgajiem pacientiem problēmu nav, viņi zina, ka izmaiņu gadījumā jāzvana un jābrīdina. Latvijā pie speciālistiem ir ļoti garas rindas. Vizīte jāgaida pat vairākus mēnešus, šajā laikā cilvēks aizmirst pieraksta precīzu dienu vai sajauc laiku. Cilvēki ir ļoti neapzinīgi, par neierašanos medicīnas iestādēm neziņo. Domāju, ka “slikto” pacientu sodīšana situāciju nemainīs. Jāmainās ir sabiedrības attieksmei, cilvēkiem jākļūst apzinīgākiem. Prakses darbības sākumā gribējām iekasēt avansa maksājumu, taču tas nav risinājums. Jāaudzina sabiedrība, otrs risinājums ir pacientu apzināšana. ◆
Anita Grīnvalde,
Aizkraukles mākslas skolas dežurante
— Ārstus sanāk apmeklēt diezgan bieži — Aizkrauklē, Rīgā un Jēkabpilī. Varbūt man laimējās, bet personīgā pieredze ar ārsta apmeklējuma vizīšu pieteikšanu vienmēr bijusi pozitīva. Pie man nepieciešamā speciālista Rīgā, Stradiņa slimnīcā, ilgākais pieraksts bija jāgaida mēnesi. Citreiz ilgāks laiks vajadzīgs, lai tiktu pie neirologa tepat Aizkrauklē.
Pirms vizītes ar mani sazinās, tiek apstiprināts pieraksts. Vienu reizi noteiktajā datumā nevarēju tikt, zvanīju, saņēmu laipnu atbildi un konsultācijas datums tika pārcelts.
Taču kopējā rindu situācija pie medicīnas speciālistiem valstī ir liela problēma. Pacientam var nākties gaidīt daudzus mēnešus, negodprātīgie pacienti, kas nepaziņo par neierašanos, laupa iespēju citiem cilvēkiem nokļūt pie tikt nepieciešamā speciālista. Sabiedrību neizmācīs rājiens vai tukša runāšana, iespējams, kompensācija vai neliela iemaksa par neierašanos būtu efektīvāka un laika gaitā spētu izskaust negodprātīgos pacientus. Runa ir par tūkstošiem neizmantotu vizīšu laiku, skaitļi ir ārkārtīgi lieli. ◆
