Pirms 15 gadiem — 2003. gada 7. oktobrī — izveidoja Valsts probācijas* dienestu (VPD). Tā mērķis — sekmēt noziedzības novēršanu valstī, nodrošināt sabiedrībā izciešamo sodu kvalitatīvu izpildi, koordinēt, atslogot pārējo tiesību aizsardzības iestāžu darbu. Dienesta uzdevums — lai klients neatgriežas uz noziedzības ceļa. Ja tā tomēr notiek, tad ar mazāku kaitējumu līdzcilvēkiem. Tomēr viena no dienesta problēmām pēdējos piecos gados bija personāla mainība, kas arī šobrīd ir 20%. Dažkārt darbiniekiem esot sajūta, ka darbam nav jēgas, jo klienti atgriežas vairākkārt. Tomēr objektīvie rādītāji liecinot, ka 75% klientu neatgriežas uz noziedzības ceļa. Vai probācija Latvijā darbojas pietiekami? Cik nozīmīgs ir dienesta veiktais darbs?
Ludmila Ēvele, VPD Aizkraukles teritoriālās struktūrvienības vecākā probācijas speciāliste
— Negribu piekrist tam, ka dienesta darbinieki nejūt sava darba lietderību. Strādāju šajā dienestā jau 12 gadu, drīz gan beigšu savas aktīvās darba gaitas šeit, bet nepārprotami varu teikt, ka šo 15 gadu laikā VPD ir ļoti attīstījies. Šim darbam ir rezultāts. Ja klients, kuram uzraudzība sen beigusies, joprojām mani uz ielas sveicina, ienāk birojā un pastāsta, ka dzīvē viss kārtībā, mums tas ir liels gandarījums. Tas ir arī smags darbs, un nenoliedzami izdegšanas sindroms nav svešs. Tāpēc darbojas supervīzijas, psihologi, kas palīdz darbiniekiem. Strādājam arī ar brīvprātīgo piesaisti probācijai. Īpaši garas probācijas programmas ir dzimumnoziegumus pastrādājušajiem. Dienestā darbojas arī pētījumu nodaļa, kurā strādā psihologi, kas pēta šo problēmu. Nevar teikt, ka viss ir labi un būs vēl labāk. Rodas jaunas tendences noziedzībā, un tagad biežāk saskaramies ar narkotiku lietošanas iespaidā pastrādātiem noziegumiem. Ar tiem saistās vardarbība ģimenē, zādzības. Saskaramies ar marihuānas pārdevējiem, pircējiem un lietotājiem. Tas gan jārisina kompleksi, valsts mērogā, jo, piemēram, Lietuvā ir ap 100 rehabilitācijas centru, Latvijā vien trīs. Ar jauno gadu gaidāmas reformas, kas nozīmē Aizkraukles biroja pāriešanu centralizētā — Zemgales reģiona — vadībā. ◆
Juris Rakevičs, zvērināts advokāts
— Mana sadarbība tiešā veidā ar probāciju maz saistīta, un advokāta darbs beidzas brīdī, kad cilvēks ar spriedumu iziet no tiesas zāles. Probācija valstī darbojas un katrā ziņā ir vajadzīga. Ir jauni soda veidi, kā piespiedu darbs, probācijas uzraudzība pēc notiesāšanas un citi. Krimināllikumā noteikta probācijas kontrole, un dienests strādā arī ar nosacīti notiesātajiem. VPD uzdevumos ir arī izlīguma īstenošana kriminālprocesā. Runājot par recidīvu jeb atkārtotu nozieguma izdarīšanu, protams, ir tādi, kuri regulāri nonāk likumsargu redzeslokā, bet lielākoties vienreiz sodītie atkārtoti likumu nepārkāpj. Ir gadījumi, kad nosacīta soda laikā izdara vēl vienu noziegumu, tāpat ir nenostrādātas piespiedu darba stundas un kas tiek aizstātas ar reālu brīvības atņemšanu. Ja cilvēks tiesāts piekto reizi, mainīt viņa uzskatus jeb probēt ir grūti. Tie lielākoties ir noziegumi, saistīti ar 180. pantiem par sīkām zādzībām, tajā skaitā lielveikalos. Smagos noziegumos notiesātajiem brīvības atņemšana ir vairāki gadi, un kas to zina, kas ar viņiem notiek tālāk. ◆
Ieva Salahova, Latvijas Republikas prokuratūras Aizkraukles rajona virsprokurore
— Pagaidām cita veida soda izpildes, sodu, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu, nav. Piespiedu darbs, nosacīta notiesāšana — tur dienests strādā efektīvi. Dienests piedalās arī izmeklēšanas laikā izlīguma organizēšanā, iespējamo aizdomās turamo un vēlāk arī apsūdzēto novērtēšanā. Dienesta izvērtēšanas ziņojumus ņem vērā, nosakot sodu. Ja agrāk nosacīti notiesāto novērošanu veica policija, tagad ar to nodarbojas VPD, īstenojot dažādas programmas darbā ar notiesātajiem. Ja agrāk kā papildu sods bija policijas uzraudzība, tagad arī šī funkcija nodota Probācijas dienestam. Liela daļa notiesāto par tādiem kļūst pirmo un vienīgo reizi, un arī šeit liela nozīme ir probācijai — mākai runāt ar šiem cilvēkiem. Protams, ir arī otra puse — teikto ņepieņem, neieklausās. Būsim optimisti un cerēsim, ka nākotnē noziedzība mazināsies. Manāmas tendences šajā virzienā, un ir brīži, kad noziegumu skaits samazinās. Varbūt tas saistīts ar iedzīvotāju skaita samazināšanos. Tajā pašā laikā izaug jauni noziedznieki, tie, kuriem šobrīd tik tikko padsmit gadu. ◆
* Probācija — nosacīti notiesāto un no cietumiem pēc soda izciešanas iznākušo cilvēku uzraudzība un sociālā rehabilitācija.
