Marihuānas lietošana medicīniskos nolūkos Eiropā ir atļauta Vācijā, Itālijā, Beļģijā, Horvātijā, Čehijā, Igaunijā, Somijā, Nīderlandē, Rumānijā, Spānijā. Jūnijā šādu lēmumu pieņēma Kanāda, jūlijā — Gruzija. Latvijā 2015. gada 7. jūlijā Saeimas iesniegumu komisija teica vienprātīgu “nē” šādai iniciatīvai. Tomēr pirms 13. Saeimas vēlēšanām šis jautājums atkal aktualizēts. Viena no partijām savā priekšvēlēšanu programmā skaidri pateikusi, ka dekriminalizēs narkotisko vielu lietošanu. Pašreizējā veselības ministre Anda Čakša atzīst, ka ir pierādījumi, kas apstiprina marihuānas izmantošanas lietderību dažādu diagnožu ārstniecībā, tomēr Latvijas sabiedrība tam nav nobriedusi. Vai Latvijā jāpieņem radikāls lēmums vai arī latvieša prāts ir nenobriedušāks nekā gruzīna, kanādieša?
Sergejs Nikaļuks, Pļaviņu novada jaunatnes lietu speciālists
— Uz šo jautājumu nav nepārprotamas atbildes. Balstoties uz dažādu pētījumu rezultātiem, vieni saka, ka marihuāna pozitīvi iedarbojas uz cilvēka psihi, nomierina, nerada agresiju, un uz šiem argumentiem atsaucas jaunieši, iestājoties par legalizāciju. Sportistiem treniņos tā palīdz koncentrēties un sasniegt labāku rezultātu. Piesauc arī sprinteri Useinu Boltu, viņa pozitīvo pieredzi. Citi pētījumi liecina, ka ilgstoša lietošana cilvēku degradē, samazinot prāta spējas, koncentrēšanās līmeni. Tādas pašas domstarpības būs politiskajām partijām, iedzīvotāju vidū. Uzvarēs vairākums, kurš piesliesies vienam vai otram viedoklim. Ilgu laiku tā saukto “spaisu” varēja brīvi iegādāties, līdz sabiedrība, atbildīgie cilvēki saprata, ka sekas no “spaisa” smēķēšanas ir graujošas, un to aizliedza. Latvija ir postpadomju valsts, un tas ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ atbalsta legalizācijai nav. Iespējams, uz to arī norāda Andas Čakšas teiktais — esam nenobrieduši, dzīvojam pēc postpadomju domāšanas modeļa. Rietumeiropas valstīs iedzīvotājiem kopumā ir augstāks atbildības līmenis, viņi apzinās savas rīcības sekas. ◆
Gunta Ancāne, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras vadītāja, profesore
— Šis ir jautājums ne tikai par sabiedrības, bet arī politiķu briedumu. Salīdzinot Latvijas un, piemēram, Gruzijas gadījumu, jājautā, cik nobrieduši ir tās valsts politiķi. Ja es turpinātu veselības ministres Andas Čakšas iesākto — tie likumi un lēmumi, kas kaut ko atļauj vai aizliedz, valsts līmenī iezīmē vērtības. Ja, piemēram, aicinām nesmēķēt vai vismaz to nedarīt bērnu klātbūtnē, ja izdodam likumu, kad to aizliedz darīt, ar to parādām pasaulei, bet, pirmkārt, Latvijas sabiedrībai, ka tas nav labi. Protams, katram smēķētājam policistu klāt nenoliks, un katram likuma pārkāpējam pa ausi nesados, bet ar likumu ir pateikts — tā darīt nav labi. Manuprāt, tāpat arī jautājumā — vajag vai nevajag legalizēt marihuānu. Visatļautība, kas beidzamajā laikā nākusi modē ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā, kas vedina domāt, ka cilvēki drīz pazaudēs jebkādas veselā saprāta robežas, tik ļoti dzenoties pēc brīvības, ka nejūtam robežu, kur tā beidzas un sākas anarhija. Runājot par piesauktajām marihuānas ārstnieciskajām īpašībām, es to sauktu par izmisuma terapiju. Ir daudz cilvēku, kuri, nevarēdami palīdzēt cilvēkam pēc būtības vai tāpēc, ka viņu medicīnas zināšanu līmenis nav tik plašs, ķeras pie izmisīgām metodēm.
Ja cilvēkam ir trauksme, vieniem, iedzerot konjaku, arī kļūs labāk, bet tāpēc jau mēs nerekomendējam konjaku visiem kā labu ārstniecības līdzekli. Ja marihuānu pielīdzinātu cigaretēm, tas būtu ceļš uz anarhiju, pasludinot vieglo narkotiku par vispārpieņemtu. ◆
Vija Pelčere, ģimenes ārste Sēlpils pagastā
— Tēma šobrīd ir interesanta, bet neesmu ne aktīva marihuānas noliedzēja, nedz atbalstītāja. Zinot, ko katra apreibinoša viela nodara jauniešiem, to, ka viņiem gribas pamēģināt visu jauno, sākumā alkoholu, cigaretes, un, ja legalizētu marihuānu, tā būtu nākamā viņu sarakstā. No medicīniskā viedokļa, iespējams, ka ir diagnozes, slimības, kuras var ārstēt ar marihuānas preparātiem, bet šajā jautājumā neesmu iedziļinājusies. Valstī slimniekus ārstē ar vispārpieņemtām metodēm, un pagaidām nevaru iedomāties situāciju, ka ārstnieciskos nolūkos ieteiktu lietot marihuānu. Tās pozitīvās īpašības jāpēta, un nevar akli pieņemt visu jauno. Es šobrīd vairāk esmu to pusē, kuri ir pret legalizāciju. Ja atļautu šo, kas būtu nākamais solis? Arī amfetamīnu varēs iegādāties visi? ◆
