Valdība apstiprināja Latvijas oficiālo pozīciju jautājumā par pāreju uz ziemas un vasaras laiku, mudinot saglabāt tikai vasaras laiku. Vienlaikus valdības lēmumprojektā izteikts aicinājums Eiropas Komisijai (EK) saglabāt vienotu pieeju visā Eiropas Savienībā. Tāpēc EK nolēmusi apzināt valstu iedzīvotāju viedokli par spēkā esošo kārtību šajā jautājumā.
Ja vasaras laiks Latvijā būtu noteikts kā pamatlaiks, tas būtu optimāls, ņemot vērā valsts ģeogrāfisko stāvokli un ievērojot pozitīvo tā ietekmi (ekonomiskā aktivitāte, veselības uzlabošanās), par ko liecina arī Ekonomikas ministrijas apzināto Latvijas nevalstisko organizāciju, institūciju un uzņēmēju paustais viedoklis. Vienlaikus Latvija neatbalsta, ka pāreja uz vasaras laiku vai tā atcelšana tiktu noteikta kā nacionālā līmeņa jautājums, un katra dalībvalsts noteiktu savu datumu pāriešanai vai nepāriešanai uz vasaras laiku. Vai Latvijai vajadzētu atteikties no laika maiņas divas reizes gadā?
Ieva Bērziņa, Daudzeses pagasta pirmsskolas izglītības iestādes “Čiekuriņš” vadītāja
— Domāju, ka noteikti. Pulkstenis vispār ir kā tāds drausmīgais diktators, un patiesībā mums vajadzētu dzīvot pēc dabas ritma, nevis skaitīt laiku. Nezinu, kas to savulaik izdomāja, bet pulksteņa “grozīšana” gan neko labu nedod. Izjaukts ritms, un pēc tam grūti tajā atkal iekļauties gan pieaugušajiem, gan bērniem. Arī psiholoģiski emocionālā ietekme tam visam ir tikai negatīva. Rudenī vēl neko, jo var stundu ilgāk pagulēt, bet, kad tuvojas pavasaris, cilvēki ir neapmierināti.
Grūti pateikt, kādā laikā mums vajadzētu palikt, bet mainīt divas reizes gadā ir par daudz. Arī ekonomiskais ieguvums no tā nevarētu būt liels, jo neko daudz apgaismojuma ietaupīt nevar. Tā ka būtu labi, ja Latvijā izšķirtos par lēmumu vairs nemainīt laiku. ◆
Biruta Pudniece, piensaimnieku kooperatīva “Bites” vadītāja
— Par to patiesi vajadzētu padomāt, jo grūti ir gan cilvēkiem, gan lopiem. Visiem ir savs ritms. Zemnieki atzīst, ka lopi to ļoti izjūt, un pēc laika maiņas paiet pat nedēļas, līdz atkal visi ieiet ritmā. Dodoties uz saimniecībām pēc piena, rudenī esam priecīgāki, ka stunda klāt, bet pavasarī nākas celties jau divos naktī. Tas pats ir arī lopiem, bet viņi jau nevar tik ātri pielāgoties, ja krasi mainās slaukšanas vai barošanas laiks.
Kuri nestrādā, tiem tas varētu nebūt būtiski, bet, ja jāiet darbā, ir grūti. Arī bērniem nav viegli, un domāju, ka tas viss ietekmē pašsajūtu un veselību. Tā ka pulksteņa “grozīšana” varētu pat kaitēt, nevis dot labumu. Varbūt beidzot Latvijā pieņems lēmumu un beigs to darīt. Tikai — kāds tad ir tas pareizais laiks? ◆
Kristīne Rulle, cigun instruktore
— Kā lielākajai daļai cilvēku, arī man nepatīk šī laika grozīšana. Tad izjūtas nav labākās, jo atkal ir jāpielāgojas. Ķermenis jau to izdara, bet kāds laiks paiet nevajadzīgā diskomfortā. Tas arī nav dabiski, jo būtu jādzīvo pēc dabas ritma un saules, nevis mākslīgi veidota laika. Katrs jau to izjūt citādāk, bet noteikti stress ir katram, kamēr pielāgojas. Ja aizceļojam uz valsti, kura ir citā laika zonā, atšķirība ir jūtama. Arī šajā gadījumā tas tomēr ir daudz, kaut arī tā ir tikai viena stunda.
Nav jau arī precīzu datu, vai laika maiņa kaut ko pozitīvi ietekmē ekonomikā, tā ka šo jautājumu vajadzētu pārskatīt. ◆
