Guntars Laukazīle,
VUGD Aizkraukles daļas vadītājs
— Noteikti jādomā par līdzcilvēkiem — ja ejam atpūsties ūdens tuvumā ar kompāniju, tad visi viens otru pieskata, viens par otru ir atbildīgs. Svarīgi ir katram pašam izvērtēt savus spēkus — ja cilvēks nav labs peldētājs, tad nevajag sacensties, nevajag nevienam neko pierādīt, cenšoties pārpeldēt upi vai ezeru. Dažādas derības īpaši raksturīgas jauniešiem, kad, pārvērtējot savus spēkus, cenšas pārpeldēt ūdenstilpei, peldēt lielus attālumus, taču atpakaļceļā spēka pietrūkst, un nereti tas, kurš peld līdzās, arī ir pārāk noguris, lai spētu palīdzēt draugam. Ar bērniem vienmēr jābūt divtik uzmanīgiem, nedrīkst ūdens tuvumā atstāt vienus, jāuzmana peldes laikā, vislabāk — jāpeldas kopā ar bērniem. Man šķiet, ka visprātīgākais būtu vecākiem ar bērniem izrunāt robežas, ko drīkst darīt un ko nedrīkst, lai bērni pēc iespējas ātrāk apzinātos sekas. Nevajag iebiedēt, bet likt izprast savas rīcības sekas un domāt par savu drošību. Ir tāds teiciens, ka “sliktie” peldētāji nenoslīkst — lai cik skarbi tas skan, pieredze par to liecina. Tie, kuri apzinās, ka peld slikti, baidās peldēt nezināmās peldvietās un dziļumā, lielākoties plunčājas krastā, ir piesardzīgi. Traģiskie nelaimes gadījumi lielākoties notiek ar pašpārliecinātiem un labiem peldētājiem, kas saistīti ar pārgalvību un neapdomību. ◆
Irēna Vītola,
Aizkraukles sporta skolas trenere
— Aizkraukles pagasta sākumskolā bērni peldētprasmi jau var apgūt bērnudārzā, ja vien vecāki to atbalsta. Būtu lieliski, ja šo iespēju nodrošinātu visās skolās, ja visu gadu, ne tikai vasarās, bērni varētu pilnveidot un apgūt peldētprasmi, kas ir pamatu pamats, lai runātu par drošību ūdenī. Bērni ir ļoti dažādi, bet būtībā bērniņš jau pieradis pie ūdens no dzimšanas, šļakstinās un nebaidās, tas ir dabiski, tāpēc vecākiem vajadzētu šīs prasmes pilnveidot. Skaidrs, ka bērnus nedrīkst atstāt bez uzraudzības ūdens tuvumā, arī tas, ka vecāki strādā un ir ļoti aizņemti, nav attaisnojums. Esmu uzaugusi Latgalē, lai cik daudz darbu bija jāpadara, mamma karstā laikā mūs veda peldēties pat trīs reizes dienā, pati vienmēr stāvēja krastā, jo īsti neprata peldēt. Arī mēs esam viens otru “gremdējuši” un taisījuši “korķus” ūdenī, bet tas viss bija ar mēru un mammas uzraudzībā, protams, ka bērniem tas patīk. Runājot par pieaugušajiem, katram tomēr par sevi jāatbild pašam, jādomā, kur peldas, ar ko, vai spēs pārpeldēt lielos attālumus. ◆
Ilona Maruse,
SIA “Aizkraukles slimnīca” galvenā ārste
— Vecāku atbildība ir bērnus nekad nepalaist peldēties vienus, vienmēr būt līdzās, kontrolēt, sekot, kur bērns peld, un pats svarīgākais — pieaugušajam vienmēr jābūt gatavam jebkurā brīdi mesties ūdenī, ne tikai stāvēt krastā. Pieaugušajiem atpūtas pasākumi pie ūdens noteikti jāplāno bez alkohola lietošanas, jāuzņem pietiekami daudz šķidruma, jābūt atbilstošam apģērbam un galvassegai. Visi šie faktori kopumā ietekmē organismu, cilvēka spējas pārpeldēt lielus attālumus.
Jāatceras, ka galvassegai vasarā jābūt gaišā krāsā, nupat bija gadījums, kad bērniņam bija melna galvassega, un viņš tomēr bija dabūjis saules dūrienu. Pareizi izvēlēts apģērbs, pietiekami daudz uzņemta šķidruma un stingrs “nē!” alkoholam ūdenstilpju tuvumā — tie ir pamatnosacījumi, kā katrs pats sevi var pasargāt no traģiska nelaimes gadījuma. ◆
