Valsts policija (VP) administratīvā aresta sistēmu dzērājšoferiem uzskata par efektīvu, taču tā atcelšanā jābūt kompensējošam mehānismam, piemēram, pārkāpēja transportlīdzekļa konfiscēšana neatkarīgi no spēkrata īpašnieka. Līdz šim arests devis būtisku ieguldījumu satiksmes drošības uzlabošanā, jo kopš aresta ieviešanas samazinājās dzērājšoferu izraisītu negadījumu skaits: par braukšanu reibumā 2016. gadā noformēti 3864 protokoli, pagājušajā gadā —
3680, šogad — 1021 protokols. Administratīvos sodus Latvijā patlaban piemēro saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kas tika radīts padomju laikā un joprojām daļēji atspoguļo padomju izpratni par sodu sistēmu. Raisās diskusija — ar ko varētu aizstāt reibumā pieķerto autovadītāju administratīvo arestu, lai neradītu drošības riskus? Vai jāmaina esošais soda mērs — administratīvais arests dzērājšoferiem? Vai transportlīdzekļa konfiscēšana neatkarīgi no tā, kas ir braucamā īpašnieks, būs efektīva? Kas būtu piemērotākais sods, lai sabiedrībā rosinātu lielāku atbildību un cilvēks reibumā nesēstos pie stūres?
Dainis Ginters, Kokneses pašvaldības policijas vecākais inspektors
— Domāju, ka jāsoda tieši tas, kurš sēž pie stūres — vainīgā persona. Par to tāpat sods pienākas īpašniekam. Neuzskatu, ka automašīnas konfiskācija būtu vajadzīga, jo iznāk divreiz sodīt. Automašīnu tik un tā nogādā maksas stāvvietā, un saimniekam tā ir jāizpērk. Domāju, ka tieši arests bija labs, ja grib aizstāt, tad tikai ar lielāku naudas sodu. Tie, kas brauca dzērumā, brauks. Tas tā kā hobijs. Ir tādi, kuriem ir ierosināta jau trešā krimināllieta, bet tik un tā viņi brauc dzērumā. Protams, tagad jāmaksā ir izdevumi, tas saistīts ar taupīšanu valstij par uzturēšanu, barošanu, bet prakse ir tāda, ka arī no šī administratīvā aresta cenšas visādi izvairīties, bet es šo sodu pali
Ligita Gulbe,Zemgales apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja
— Manuprāt, administratīvais arests kā soda veids nav efektīvs. Ja cilvēkam ir darbs, lai to nezaudētu, viņam jāņem atvaļinājums, lai izciestu administratīvo arestu. Nedomāju, ka tas ir audzinoši, jo tāpat jau visi zina, īpaši darbavietās, ka cilvēkam autovadītāja apliecības nav. Varbūt par formālu diennakšu pavadīšanu izolatorā lietderīgāk būtu strādāt sabiedrisko darbu? Ja cilvēks patiešām paveic kaut ko noderīgu sabiedrības labā, varētu pagarināt šīs stundas, kas jānostrādā. Naudas soda palielināšanu nesaskatu kā alternatīvu, manuprāt, jau tagad jāmaksā pietiekami liela soda nauda un lielākā daļa to arī godīgi samaksā. Ir procentuāli ļoti maz gadījumu, kad lieta nonāk arī līdz mums un jāpiedzen nauda. Labāk, lai lielāka daļa sodu nomaksā, nekā palielināt to, un vairums atkal nespēs samaksāt.
Varbūt vēl viena alternatīva, kā audzināt sabiedrību — pagarināt termiņu liegumam atjaunot apliecību. Ja tagad tas ir gads vai divi, kā nu kuram, tad to varētu pagarināt, piemēram, līdz pieciem gadiem. Tas varbūt vairāk motivētu cilvēkus nesēsties pie stūres reibumā, jo visbiežāk auto vadīšana ir neatņemama sastāvdaļa, lai cilvēks varētu strādāt vai tikt uz darbu.
Atbalstu ierosinājumu konfiscēt transportlīdzekli neatkarīgi no tā, kas ir braucamā īpašnieks. Mēs arī bieži saskaramies ar situācijām, ka vainīgais ir tikai transportlīdzekļa turētājs. Tas motivētu būt atbildīgākiem tiem, kuri ļauj ar savu automašīnu reibumā braukt draugiem un radiem. ◆
Andrejs Belkovskis, Aizkraukles novada pašvaldības policists
— Man administratīvais arests kā sods šķiet diezgan formāls, kas diez vai darbojas audzinoši — pa dienu laiž staigāt, tas ir pārāk vienkāršots. Nav tā, kā bija agrāk — cilvēks bija arestēts noteiktās dienas, pa dienu veda strādāt labiekārtošanas darbos. Tagad iznāk, ka tikai pārguļ tās 15 diennaktis izolatorā, un viss. Vai tas ir sods? Man liekas, ka tas tomēr nav sods. Īsti neatbalstu arī to, ka būtu jākonfiscē automašīna, ja, piemēram, brauc ar dēla mašīnu. Es vairāk tomēr sliecos, ka administratīvais arests būtu piemērots sods, ja pārkāpējam reāli liktu to laiku strādāt sabiedrības labā, lai tas būtu audzinoši, izvestu pastaigāties pa laukumiņu atbilstoši noteikumiem, un viss. Varbūt ir vērts šajā jautājumā uzzināt citu valstu pieredzi, varbūt rodas kāds laba ideja?
Piemēram, ja vienreiz cilvēks pieķerts paģirains un viņam uzrāda alkohola klātbūtni, tas nebūtu attaisnojums, bet kaut kā cilvēciski vēl viņu saprastu. Taču, ja autovadītājam atkārtoti konstatē stipru reibumu pie stūres otro vai trešo reizi, viņam liegt braukt vispār, nedot tiesības. Varbūt apziņa — ja vēlreiz brauks dzērumā, tad apliecību vairs neatgūs — mainīs domāšanu un vēlmi braukt reibumā? ◆
