25. maijā spēkā stāsies jaunā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Papildus dažādiem personu datu aizsardzību pastiprinošiem pienākumiem un ievērojamiem sodiem par pārkāpumiem regula paredz arī tiesības privātpersonai prasīt datu pārzinim dzēst un labot savus datus, kā arī pārnest tos uz citu organizāciju un tiesības iebilst pret savu datu profilēšanu.
Regula arī paredz stingrākas prasības personas datu apstrādes pamatam. Līdz ar to izmaiņas būs jāveic dažādās iesniegumu veidlapās, piemēram, anketās, kuras tiek izmantotas klienta kartes iegūšanai, anketās, ar kurām persona piekrīt piedalīties klientu pētījumā vai saņemt reklāmu. Regula skars arī drukāto presi un raidstacijas, jo ierobežo informācijas izpaušanu par dzimušajiem, laulātajiem, aizsaulē aizsauktajiem, jubilāru publiska sveikšana bez viņu piekrišanas var tikt definēta kā fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpums.
Ilga Bruņeniece, pašvaldības informatīvā izdevuma “Jaunjelgavas Novada Vēstis” veidotāja
— Ievērojam jaunos datu aizsardzības regulas norādījumus, vairs nepublicējam jubilārus “Jaunjelgavas Novada Vēstīs”. Manuprāt, cilvēkiem gados bija svarīgi saņemt šo publisko apsveikumu. Vienam otram tas, iespējams, bija vienīgais apsveikums. Sagaidīt 70., 80. vai 90. dzimšanas dienu ir liels notikums, ar ko jālepojas. “Jaunjelgavas Novada Vēstīs” sveicām novadniekus, sākot ar 70. dzimšanas dienu. Datu aizsardzības regula paredz, ka arī tikai vārda un uzvārda publicēšana, nesaskaņojot to ar personu, var tikt uzskatīta par datu aizsardzības pārkāpumu, tādēļ apsveikumus vairs nepieņemam. Ja godīgi, man ir žēl. Liela daļa cilvēku informatīvo izdevumu sāk lasīt no beigām, pirmie tiek pārskatīti apsveikumi un kultūras pasākumi. Tie ir pensionāri, kas tik rūpīgi lasa un pievērš uzmanību sīkumiem. Apsveikumus varētu publiskot, saskaņojot tos ar jubilāriem, taču tas radītu problēmas. Jaunjelgavā vien ir 2000 iedzīvotāju, kā lai katru uzmeklē? Tas būtu sarežģīti — sazināties ar katru personiski un iegūt rakstisku atļauju. ◆
Ivonna Plaude, Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja
— Konkrētu atbildi uz šo jautājumu varēšu sniegt, drīzākais, aprīļa beigās, kad būs seminārs par datu aizsardzības regulas piemērošanu, tad būs redzams prasību rāmju ietvars. Šobrīd ir pārāk daudz neskaidrību, pat valsts iestādes nezina, kurš uzņemsies uzraudzības un sodīšanas funkciju. Pat Datu valsts inspekcija vēl nezina, kā regulējumus ieviest praksē. Šobrīd regula ir virspusēja, jāgaida Ministru kabineta noteikumi, tie ieviesīs skaidrību par turpmāko notikumu gaitu. Bažas rada nepieciešamība pēc datu glabāšanas speciālista uzņēmumā, tas būs vēl viens pelnīšanas veids, uzņēmumam — papildu slogs.
Šobrīd ir pārsteidzīgi balstīties uz nepilnīgo datu aizsardzības regulas informāciju un krasi mainīt preses un dzimtsarakstu nodaļu vai citu iestāžu savstarpējo darbību. Vieglāk ir nedarīt neko — nesniegt informāciju, jo īsti nezina, kā rīkoties. Kādēļ dot, ja var nedot? Informācijas nesniegšana ir pārspīlēta rīcība. Regula šobrīd ir virspusēja, tās mērķis nav liegt informāciju, bet ierobežot datu manipulāciju.
Informācijas vākšanas ierobežošanu publiskā telpā var uzskatīt par vārda brīvības ierobežošanu. Tas attiecas uz preses darbu publiskās vietās, fotogrāfiju uzņemšanu, kas arī skaitās datu aizsardzība.
Preses izdevēju asociācijas tikšanās būs 25. aprīlī, mums ir mēnesis laika sagatavoties. Esam pieaicinājuši juristus, kas izvērtēs iespējamos ierobežojumus tieši izdevējdarbībā. ◆
