Šī gada 1. februārī spēkā stājās likums “Par Otrā pasaules kara dalībnieku statusu”. Līdz šim Latvijā Otrā pasaules kara dalībnieka statuss nebija nostiprināts normatīvajos aktos. Likums paredz par Otrā pasaules kara dalībniekiem atzīt tās personas, kuras no 1940. gada 17. jūnija līdz 1945. gada
2. septembrim citu valstu regulāro militāro vienību sastāvā ir piedalījušās bruņotā cīņā pret PSRS, nacistiskās Vācijas vai tās sabiedroto militārajiem formējumiem. Lai iegūtu Otrā pasaules kara dalībnieka statusu, personām jābūt arī Latvijas pilsoņiem, kuri 1940. gada 17. jūnijā bija Latvijas pilsoņi, vai arī tagadējiem Latvijas pilsoņiem, kuri bija legāli iebraukuši Latvijā un 1940. gada
17. jūnijā bija tās pastāvīgie iedzīvotāji. Tāpat Otrā pasaules kara dalībnieka statusu varēs iegūt tagadējie Latvijas pilsoņi, kuri 1940. gada 17. jūnijā varēja pretendēt uz Latvijas pilsonību, balstoties uz likuma “Par pavalstniecību” redakciju, kas bija spēkā 1940. gada 17. jūnijā.
Likuma mērķis ir novērtēt to Latvijas pilsoņu nopelnus, kuri Otrā pasaules kara laikā citu valstu regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret PSRS, nacistiskās Vācijas vai tās sabiedroto militārajiem formējumiem, piešķirot tiem oficiālu Otrā pasaules kara dalībnieku statusu.
Jūsuprāt, likumam izdosies sasniegt mērķi un vienot sabiedrību vai, tieši pretēji, — šķelt?
Lija Saldovere,
Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas skolotāja
— Kopš Otrā pasaules kara beigām jau pagājis vairāk nekā 70 gadu, un līdz šim nebija vienota skatījuma, kā vērtēt cilvēku dalību Otrajā pasaules karā. PSRS laikā slavināja padomju pusē karojošos, pēc neatkarības atjaunošanas — vācu armijā karojošos. Neviens īpaši necentās noskaidrot, kāpēc viens vai otrs cilvēks iesaistījās karadarbībā — brīvprātīgi vai piespiedu kārtā. Tiem, kurus pretlikumīgi mobilizēja, nebija izvēles — iet vai neiet karā, tāpēc dažādās pusēs karojušās personas, pēc manām domām, ir uzskatāmas par kara upuriem. Otrā pasaules kara dalībnieki jau ir pietiekami cienījamā vecumā, varbūt pienācis laiks izbeigt diskusijas? Domāju, šis likums sekmēs vienotu sabiedrības izpratni par Otrā pasaules kara notikumiem, tādējādi veicinot sabiedrības saliedētību, un pieliks punktu diskusijām. ◆
Zinaīda Kokare,
Jaunjelgavas novada politiski represēto biedrības nodaļas vadītāja
— Kopš kara beigām pagājuši 73 gadi. Tiem puišiem, kuri karoja, ir 90 un vairāk gadu. Par kādu vienotību varētu būt runa? Daļa Latvijas kādreizējo karavīru, kas cīnījās pretējās pusēs, jau sen atraduši kopīgu valodu, jo cīnījās par savu dzimteni.
Vienotību ar likumu nevarēs radīt. Protams, ka visiem karavīriem neatkarīgi no tā, kurā pusē viņi karoja, vajag piešķirt Otrā pasaules kara dalībnieka statusu. Kad bija jāiet karot, tolaik lielas izvēles nebija. ◆
Nikolajs Sokols,
Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Aizkraukles reģionālās nodaļas vadītājs
— Visi likumi tiek pieņemti cilvēkiem. Ja likums tiek pieņemts, uzklausot dažu atsevišķu cilvēku grupu viedokļus, tad visām grupām jābūt par, lai tiktu pieņemts tāds likums. Ņemot vērā, ka šajā jautājumā netika sadzirdēts Antihitlera koalīcijas 201. Latvijas strēlnieku divīzijas grupas viedoklis, uzskatu, ka, pieņemot šo likumu, sabiedrība tiks šķelta. Līdz ar to esmu solidārs ar Saeimas “Saskaņas” partijas frakcijas viedokli un neatbalstu likumu, kas šķels sabiedrību. ◆
