Ministru kabinets izskatīja un konceptuāli atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs. Reformai mazākumtautību izglītības iestādēs jābūt ieviestai 2021./2022. mācību gadā, nosakot, ka mācības pirmsskolā notiktu bilingvāli, sākumskolā (1.—6. klasē) tiktu nodrošināti trīs bilingvālās izglītības modeļi, pamatizglītības posma noslēgumā (7.—9. klase) 80% mācību procesa būtu nodrošināmi valsts valodā, savukārt vidusskolās (10.—12. klase) mācības notiktu tikai latviešu valodā. Pret šo ieceri iestājušies vairāki mazākumtautību pārstāvji, tiesa gan, skaļākās pretenzijas pauž tie, kuriem skolas gadi jau sen aiz muguras. Vai likumprojekts, ar kuru cer stiprināt latviešu valodu un mazākumtautību skolēniem nodrošināt vienlīdzīgas iespējas studijām un darba tirgum, šķeļ sabiedrību? Vai mazākumtautību skolēni un pedagogi ir gatavi pārmaiņām?
Aldis Labinskis, Aizkraukles novada vidusskolas direktors
— Prakse rāda, ka jaunieši izmaiņām ir gatavi. Aizkraukles novada vidusskolas audzēkņiem un skolotājiem jaunais likumprojekts problēmas neradīs. Protams, ir neliela daļa mazākumtautību bērnu vecvecāku, kas mācības valsts valodā uztver kā apdraudējumu. Nelielas problēmas varētu rasties specifiskos mācību priekšmetos, kuros tiek izmantota nozares terminoloģija. Daļai pasniedzēju var nākties atkārtot un pilnveidot zināšanas valsts valodā. Jebkurā gadījumā agrāk vai vēlāk šis jautājums tiktu aktualizēts un virzīts. Esmu individuāli apspriedies ar vairākiem skolotājiem par šo tēmu. Viedokļi dalās, ir pedagogi, kas uzskata, ka šīs izmaiņas jau sen vajadzēja realizēt, citiem tas šķiet par strauju. Ātri gan nekas nenotiek, šis jautājums stāvējis dīkstāvē padsmit gadu. Prātīgāk ir organizēt mācības piepildītās klasēs, tad materiālais un tehniskais nodrošinājums ir labāks. Aizkrauklē, līdzīgi kā citviet, skolēnu skaits mazākumtautību sākumskolas pirmajās klasēs ir neliels — aptuveni 10 audzēkņu, savukārt latviešu valodā vielu apgūst vairāk nekā 20 bērnu liela grupa vienkopus. Skolotāji saņem vienādu atalgojumu, taču pārējie faktori atšķiras. ◆
Viktors Ivančikovs, Aizkraukles krievu kopienas “LAD” pārstāvis
— Iebilstu pret strauju pāreju uz apmācību latviešu valodā no pirmās klases. Piekrītu, latviešu valoda jāzina visiem šeit dzīvojošajiem mazākumtautību pārstāvjiem. Manuprāt, šobrīd izmaiņām nav gatavi daudzi pedagogi. Ja skolotājs latviešu valodā nespēs kvalitatīvi mācīt priekšmetu, tad, gūstot sliktu apmācību, cietīs skolēni. Tas var traucēt mazākumtautību skolēniem turpmākajā ceļā uz augstāko izglītību un vēlāk mazināt iespējas iekļūt vietējā darba tirgū. Ar sievu esam iebraucēji, taču ikdienā lietojam latviešu valodu. Ir lietderīgi zināt latviešu valodu tikpat labi kā dzimto valodu. Mani uztrauc pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu spēja bilingvālo grupu audzēkņus vienlīdz labā līmenī sagatavot skolas gaitām. Ja bērns mājās ar vecākiem komunicē krievu valodā, dienā dārziņā ar audzinātājām latviski, tas nenozīmē, ka prasmes abās valodās ir vienādas. Mans mazbērns mācās bilingvālajā grupiņā, saprot latviešu valodu, taču, ja viņam — šobrīd piecgadniekam — nākamgad vajadzētu sākt skolas gaitas, tad apgūt vielu latviešu valodā pa spēkam vēl pilnībā nebūtu. Zināšanas nav perfektas. Lai likumprojekts veiksmīgi iedzīvotos, vajag domāt un strādāt pie latviešu valodas mācīšanas tieši bērnudārzos. Šajā vecumā vienam gadam ir liela nozīme, bērni āri apgūst jauno un strauji progresē. Tā ir liela bagātība — mazākumtautību pārstāvim zināt latviešu valodu. ◆
Ira Bakuļina, bijušās Aizkraukles 1. vidusskolas direktore
— Tas ir pareizs lēmums, īpaši attiecībā uz vidusskolas posmu. Skolas gala eksāmenus visi audzēkņi kārto valsts valodā. Vairums priekšmetu tāpat notiek latviešu valodā, tādēļ krasu izmaiņu nebūs. Arī mazākumtautību skolēnu skolotāji ir vadījuši stundas latviešu valodas klasēm, tādēļ pedagogiem problēmas neparedzu. Ja likums stāsies spēkā, mazāko klašu audzēkņiem mainīsies stundu īpatsvars, kuras notiks valsts valodā. Tā kā skolā vairs nav mazākumtautību vidusskolas klašu, tad šis jautājums mums nav tik aktuāls kā citviet. ◆
