Kad aizkrauklietim Andrejam Zujevam jautā, kāds bijis šīsvasaras aizraujošākais piedzīvojums, viņš bez apdomāšanās atbild: “Darbs meklēšanas vienībā “Leģenda”.
Kad aizkrauklietim Andrejam Zujevam jautā, kāds bijis šīsvasaras aizraujošākais piedzīvojums, viņš bez apdomāšanās atbild: “Darbs meklēšanas vienībā “Leģenda”.” Šovasar Madonas rajonā no purva izcelta lidmašīna IL—2 un lidotāju mirstīgās atliekas.
Kara trofeju meklētājam Andrejam Zujevam savulaik bija pat radies konflikts ar tiesībsargājošajām iestādēm. Viņš savā dzīvoklī glabāja karalaiku munīciju. Nu pārpratumi noskaidroti, un tie nav mazinājuši Andreja interesi par vēsturi.
Kūdra — vēstures konservants
No Madonas rajona purva ekspedīcijas dalībnieki papildinājuši savu kolekciju ar vairākām relikvijām — lidmašīnā atrasts spārna lielgabals un ložmetējs, kā arī lielkalibra ložmetējs. Nekaitīgo ieroču kolekcijas novērtē arī eksperti kriminālisti. Andrejam par šo vasaru atgādinās veca rācija un lidmašīnas aizsargstikls.
Kopš ekipāža, lidmašīnai triecoties zemē, gājusi bojā, pagājis gandrīz 60 gadu. Kūdra ir lielisks konservants, un tās dzīlēs labi bija saglabājušies dokumenti, lidmašīnas atlūzas, nauda un pat avīzes. Dokumenti liecina, ka lidotāji bijuši no aviācijas 190. iznīcinātāju pulka.
Mīlēšu līdz kapa malai…
Daudzi meklētāji ieročus un lidmašīnas atlūzas uztvēra kā pašsaprotamu lietu, bet, atrokot lidotāju līķus, nespēja runāt bez emocijām. Purva dūņās iestigušajiem bija saglabājusies arī āda un apmatojums. Eksperti domā, ja trieciena dēļ nebūtu sakropļotas lidotāju galvas, būtu redzami pat viņu vaibsti.
Varbūt kara tehnikas kolekcionāriem ne pārāk vērtīga šķita ar zīmuli rakstītā pabalējusī vēstule, taču tas noteikti bija emocionālākais atradums: “…kaut arī Tu neraksti, es tomēr Tevi mīlu un mīlēšu līdz kapa malai…
…taču esmu pārliecināta, ka agri vai vēlu mēs ar Tevi satiksimies. Lai gan varbūt Tu nemaz to nevēlies, vismaz brālīgi mēs tomēr redzēsimies. Lūk, Voļa (?), tas arī viss.” (vēstule latviskota, “Diena”).
Neārstējama slimība
— Kāpēc jūs izvēlējāties kolekcionēt tieši kara trofejas? — jautāju Andrejam.
— To ir grūti formulēt. Tas ir kaut kas līdzīgs slimībai, kuru nevar izārstēt. Pēc profesijas esmu ģeologs. Es jau krāju ne tikai kara trofejas, bet arī citas lietas, piemēram, atklātnes.
— Vai kopā ar “Leģendu” arī agrāk esat strādājis?
— Jā, šis bija piektais gads. Interesanta bija pagājusī vasara. Kurzemē atrakām divus tankus. Tagad tos var aplūkot pie Aglonas.
— Jūs atrastās kara trofejas glabājat paši. Tāds savtīgs vaļasprieks?
— Tā īsti nav. Daudz ko atdodam arī muzejiem. Arī citētā vēstule, ja neatradīsim tās rakstītāju, tur nokļūs. Ar laiku mūsu meklēšanas vienība iecerējusi izveidot pati savu muzeju.
— Cik kara trofeju vienību ir jūsu kolekcijā?
— Skaitījis neesmu, bet ap simtu varētu būt.
Meklētāja gars
— Spriežot pēc aizraušanās, šķiet, jūs raksturā varētu būt skarbs, dzelžains, ass.
— Tas ir galīgi aplams priekšstats. Es drīzāk esmu romantiķis. Savulaik studēju ģeoloģiju. Varbūt tāpēc manī ir meklētāja gars. Visu laiku vajag kaut ko meklēt, iemainīt, nopirkt. Tas, protams, attiecas uz vēsturiskām lietām.
— Jums nekad nav bijusi vēlme apgūt kādu militāru profesiju, būt tuvāk kara tehnikai? Vai kādreiz esat mēģinājis, piemēram, šaut ar kādu atrastu ieroci?
— Esmu dienējis armijā — tankistos, un man ar to pilnīgi pietiek. Šāvis neesmu, man nav ieroča lietošanas atļaujas, bet ceru to kādreiz iegūt.
Jāapbedī ar godu
— Kā meklēšanas vienība atrod “darbu”?
— Cilvēki, kuri nav ar mums saistīti, iespējams, domā: kas tad tur — roc tikai. Bet tā vis nav. Kur tik esam braukuši, ko iztaujājuši, kādus dokumentus izpētījuši, lai izzinātu kādu vēstures lappusi. Meklējot kara trofejas, nešķirojam cilvēkus ne pēc politiskās pārliecības, ne tautības — vienalga, leģionārs, krievs vai vācietis. Uzskatām, ka jebkuram cilvēkam jābūt apbedītam ar godu. Turklāt mūsu darbs ir fiziski smags. Piemēram, šogad Madonas rajona purvā mēs lidmašīnu izvilkām no piecu metru dziļuma.
— Kur apbedī kareivju mirstīgās atliekas?
— Ropažu kapsētā. Es ļoti priecātos, ja Aizkraukles rajona iedzīvotāji būtu atsaucīgi un sniegtu jebkādu informāciju par bojāgājušajiem, bet kara laikā pienācīgi neapbedītajiem. Varbūt kāds zina, kur zemes dzīles slēpj arī kādu kara tehnikas vienību. Zvaniet man 9610387.
— Vai par darbu meklēšanas vienībā maksā?
— Nē, mēs strādājam pēc brīvprātības principiem.
— Kādas ir “Leģendas” nākotnes ieceres?
— Tagad pārbaudām informāciju par kāda Otrā pasaules karalaika tanka esamību Ogres rajonā. Pagaidām gan šķiet, ka zem vairākiem metriem zemes varētu būt tikai tanka tornis. Pēc nostāstiem esam sākuši pārbaudīt arī kādu Daudzeses dīķi. Īsti nezinām, kas tur varētu būt — tanks vai lidmašīna. Gandrīz jau skaidri zināms, ka nākamajā gadā veiksim izrakumus Neretas apkaimē, tur mēģināsim atrakt kādu lidmašīnu.
VĀRDS, UZVĀRDS: Andrejs Zujevs.
DZIMŠANAS LAIKS UN VIETA: 1966. gada 18. maijs, Ņižņijnovgoroda.
IZGLĪTĪBA: nepabeigta augstākā, četrus gadus studējis ģeoloģiju Permas universitātē.
NODARBOŠANĀS: bezdarbnieks.
ĢIMENE: neprecējies.
HOROSKOPA ZĪME: Vērsis.
VAĻASPRIEKS: senlietu kolekcionēšana.
