“Staburaga” redakcijā aizkrauklieši sūdzas par masveidīgu koku un krūmu izciršanu pilsētā.
“Staburaga” redakcijā aizkrauklieši sūdzas par masveidīgu koku un krūmu izciršanu pilsētā. Viņuprāt, nozāģējot kokus un košumkrūmus, īpaši “Purvciemā”, Aizkraukle kļūst arvien nemīlīgāka. Kāpēc tā notiek?
Aizkraukliešiem nepatīk, ka ielu malās un dzīvojamo māju pagalmos nozāģē Kaukāza plūmju kokus, smiltsērkšķus, vītolus, bet ceriņus izretina tā, ka no kupla krūma paliek tikai pāris “pīckiņu”. Iedzīvotāji saprot, ka ceriņi atkal ataugs, taču ne jau vienā vasarā. Ar jaunu stādījumu ierīkošanu pilsētā gan nesteidzas — uzskata neapmierinātie. Viņi koku retināšanas akcijā vaino “Laumas” darbiniekus.
Izpilda pieprasījumu
Uzņēmuma “Lauma A” direktore Ludmila Beināre atzīst, ka kokus un krūmus pilsētā nozāģē vai izretina tikai pēc iedzīvotāju pieprasījuma.
— Mēs pēc savas iniciatīvas neesam nozāģējuši nevienu koku. To darām tad, ja no mājas iedzīvotājiem saņemam iesniegumu ar lūgumu kādu koku vai krūmu audzi izretināt vai nozāģēt. Gadās, ka pēc lūguma izpildīšanas tās pašas mājas citi iedzīvotāji atkal sūdzas un mūs nosoda, jo uzskata, ka koki varēja augt, — stāsta Beināres kundze.
Viņasprāt, daudzviet pilsētā smiltsērkšķu koki jau kļuvuši veci, un to saknes nereti bojā ietvju asfalta segumu. Arī Kaukāza plūmes nav ieteicams audzēt, jo bērni plūmes notrauc un ēd vēl negatavas, tas var izraisīt saslimšanu. Ogas krīt zemē, kur pastaigājas suņi un kaķi, tās aplido arī mušas un citi insekti. Ogas nav ēdamas, jo aug pilsētā, kur brauc mašīnas, un tās nav ekoloģiski tīras. Tas viss rada antisanitāru vidi. Tāpēc labāk plūmīšu vietā iestādīt košumkrūmus, kuriem nav augļu.
— Par koku un krūmu nozāģēšanu un apcirpšanu mūsu uzņēmumā atbild speciāliste Valija Strode. Viņa arī konsultē gan māju vecākos, gan iestāžu vadītājus par darbiem zaļajā zonā. Mums nākas labot to, ko pilsētas pirmsākumā iedzīvotāji iestādīja paši, bez konkrēta plāna un saskaņošanas. Tāpēc dažas mājas ir kokos un košumkrūmos ieaugušas, bet citu pagalmos nav neviena kociņa, — atzīst Beināres kundze.
Konsultē speciālists
Viedokli par pilsētas koku kopšanu izsaka Aizkraukles novada domes izpilddirektors Einārs Zēbergs:
— Pilsētas zaļās zonas kopšana notiek mērķtiecīgi. Lielo koku, piemēram, liepu, vainagu veidošanā esam lūguši padomu pat valsts mēroga speciālistam. Savulaik Spīdolas ielā liepas apzāģēja neprofesionāli, tagad situācija ir krasi uzlabojusies.
Piemēram, Gaismas ielā pēc pareizas liepu vainagu veidošanas neviens koks nav gājis bojā. Lielus kokus, kuri aug tuvu mājai (koku nedrīkst iestādīt ēkai tuvāk par sešiem metriem), nozāģējam gadījumos, ja koka saknes bojā mājas komunikācijas vai ietvi. Nedrīkst atstāt koku celmus, kuri bojā ainavu.
Sakops pirms jubilejas
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme atgādina, ka nākamgad pilsētai būs 40 gadu jubileja, tāpēc šajā pavasarī un vasarā tā jāsakopj īpaši rūpīgi.
— Pilsētā pie dzīvojamajām mājām jānomaina sabojātie soliņi, jāveido jaunas stādījumu vietas, īpaši tur, kur likvidēti vecie dzīvžogi. Izveidojot skaistus puķu stādījumus, paredzēts sakārtot dīķmalas nogāzi. Šovasar, gaidot jubileju, pilsētai jākļūst vēl skaistākai un tīrākai, — uzskata Plūmes kungs.
