Meža pūce Koknesīte tika atrasta Aizkrauklē, bet nu atgūst spēkus Alūksnes klīnikā “Labākie draugi”. Pūce atlabst strauji, visticamāk, mēneša laikā viņa atgriezīsies savvaļā.
Atrasta veikalā
Meža pūce, kura tika atrasta Aizkrauklē, veikala “Optima” telpās, kartona kastē tika nogādāta Koknesē pie Antras Circenes. Pūces kopšanā viņai pieredzes nebija, bet, tā kā putni un dzīvnieki vienmēr patikuši un dzīvesvieta ir pie meža, putnu labprāt pieņēma savā paspārnē. “Vakarā ieliku saimniecības ēkā, attaisīju kasti, lai lido prom. Tomēr no rīta pūce nebija aizlidojusi. Atradām sakņupušu pie mājas stūra, suņu aprietu,” stāsta Antra. “Mēģinot saprast iemeslu, kāpēc putns nelido, palidināju. Pūce neatvēra spārnus, iekrita sniegā. Nedaudz vēlāk pūčuks sāka čāpot uz meža pusi, ielīda starp diviem kokiem un sabozies sēdēja.”
Notikušais darījis Antru bažīgu — vai tik putnu nepaķer lapsa, tāpēc viņa darījusi kā bērnībā: atrastos sasirgušos meža zvērus likusi trušu būrī, ārstējusi. Pūce nav vēlējusies neko ēst, bijusi apātiska. Tāpēc Antra ņēma garo pinceti, pavēra knābi un pirmo vistas gaļas gabaliņu ielikusi ar varu. Gabaliņu pūce norija, drīz vien pati sāka ēst, un kļuva kustīgāka. Antra Circene ar “Facebook” palīdzību sazinājās ar Velgu Vītolu, kura ieteikusi pūci nogādāt klīnikā Alūksnes pusē, kur vetārstei Signei Gorbānei ir pieredze pūču ārstēšanā. Kavēties nedrīkstēja, jo bija aizdomas, ka putnam savainoti spārni, tāpēc nelido un jāārstē ar steigu.
Labā maizē
Pūcei veica rentgenu, kas apliecināja, ka putnam nav ne orgānu, ne kaulu bojājumu — stāsta vetārste Signe Gorbāne. Iespējams, pūce bija vienkārši novārgusi. “Gadās, ka putniem ir vienas neveiksmīgas medības pēc otrām, un, ja šis periods ieilgst, tad putns novājē, nav spējīgs ne lidot, ne medīt. Pie mums pūce nonāca pēc nedēļas dzīvošanas labā maizē, bija jau spēkus atguvusi — stāsta vetārste. Viņa teic, ka pūcei, kurai dots vārds Koknesīte, ir laba lidotspēja un tiklīdz aviārijs (telpa, kur putns trenējas lidot pēc ārstēšanas) būs brīvs, pūce trenēs muskuļus, un tiks plānota viņas palaišana brīvē.
Klīnikā pašreiz uzturas trīs pūces — no Ogres, Kokneses un Kārsavas puses, vārdā Latgalīte, kurai ir aizdomas par autotraumu. Tomēr putns strauji atveseļojas, jau trenē muskulatūru, lai varētu doties brīvībā. Visdrīzāk, Latgalīte tiks palaista brīvībā tuvākajās dienās, kad būs piemēroti laikapstākļi, puteņa laikā to nedrīkst darīt. Savukārt Ogres pūcītei ir nopietna spārna trauma. Viņai veiktas vairākas operācijas, spārns fiksēts — atlabšana būs ilgāka, putnam vēl nav lidotspējas — stāsta Signe.
Vai mājas apstākļos nokļuvis putns spēs izdzīvot dabā, vienmēr ir jautājums bez atbildes, atzīst vetārste. Statistika ir dažāda. “Nav pamata domāt, ka pūce neizdzīvos. Koknesītei ir lidotspēja, laba apetīte un visām pūcēm raksturīgas pazīmes — mednieka instinkts,” viņa raksturo putnu. Grūtāk savvaļai sagatavot putnus, kas nekad nav medījuši, bet pieaugušai pūcei nav nepieciešams mācīt medīt. Atgriežoties savvaļā, viņa labi atceras medību instinktus — uzbrukt mazam un pūkainam radījumam. Par to, kas notiek pēc putna palaišanas savvaļā, Signei informācijas nav. “Esmu par to, lai mums tiek mazāk informācijas, nekā ja pūce dzīvo ar raidītāju — kastīti uz muguras. Mums ir laba sadarbība ar Pūču izpētes biedrību, kas dažkārt atved kādu pacientu un sniedz arī informāciju par to, ja redzējuši mūsu palaistos putnus — tie tiek apgredzenoti.”
Nest vai nenest uz klīniku?
Liela daļa putnu, kas nonāk klīnikā, ir pirmā gada. Par Koknesīti informācijas vēl nav, ornitologi to vēl nav pētījuši, svēruši, mērījuši. Jautāta, vai ir pareizi ķert un nest uz klīniku meža putnus, Signe Gorbāne teic: “Ja savainots putns atrasts mežā, var atstāt, tā teikt, dabīgai atlasei, bet pilsētas vidē atstāts savainots putns vairs nav dabīgā atlase. Tas nav ne ētiski, ne estētiski ļaut savainotam dzīvniekam tupēt pilsētas parkā un gaidīt dabisko atlasi. Ja pilsētā atrodat savainotu putnu, ir vērts viņu nest pie mums. Viss, ko mēs darām, ir lai putns atgriežas savvaļā. Ja spārnam lūzums, tas tiks salikts kopā, ne amputēts. Darām visu, lai putns spēj dzīvot tur, kur tam jādzīvo. Vien pavasarī nevajag ņemt rokās pūču mazuļus, jo viņi vienmēr šķiet pamesti, bezpalīdzīgi, bet viņi nekad tādi nav. Mazām pūcēm ir niķis, mācoties lidot, krist zemē, spārnus vicinot, tad ar asajiem nagiem un knābi tie rāpjas atpakaļ kokā un atkal krīt lejā. Kad putns ir lejā, ir bezpalīdzīgs, paņemot šādu putnu, mammai ir nolaupīts bērns. Nebrīvē nevar izaudzēt pūci tik kvalitatīvi, kā to var izdarīt pūču mamma. Neņemiet šos mazuļus, ja ieraugāt, ejiet citā virzienā, paņemiet ciešāk pavadā suni, netraucējiet!” ◆
