Aizvadītā gada nogalē saņēmu ziņu, ka uzņēmums “Viasat” meklē Latvijas seniorus vai senioru radošo grupu, kas noadītu zeķes viņu darbinieku Ziemassvētku pasākumam. Nu, kāpēc gan ne! Rokdarbnieču mums ir daudz, un dažus zeķu pārus sarūpēt jau nav problēma.
Tā domājot, turpināju lasīt atsūtīto piedāvājumu: “Šīs vilnas zeķes mēs lietosim “Viasat” pasākumā “Mīļumvakars”, uz kuru visiem darbiniekiem būs jāierodas vilnas zeķēs. Mēs vēlamies lietas šim pasākumam iegādāties no vietējiem ražotājiem, tādējādi tos atbalstot.”
Kāda brīnišķīga ideja, mājīguma atmosfēras radīšana, tautas tradīciju kopšana un doma par atbalstu pensionāriem!
Gribēju paskatīties uz šīs idejas īstenotāju, kura bija parakstījusies kā “Viasat” sabiedrisko attiecību vadītāja uzņēmumā ar augstāko klientu servisa apkalpošanas līmeni, tātad varētu būt dāma gados, būs, par ko parunāt un ko atcerēties.
Norunātajā laikā Pensionāru federācijas 317. telpā man par pārsteigumu ienāca trausla jaunkundze un apburoša smaida īpašniece Līna Kārkliņa. Mani sagaidīja vēl divi pārsteigumi: Līnas jaunkundze ir no Kokneses, dažu nedēļu laikā jānoada 110 zeķu pāru, un, neraugoties uz lielo gadu starpību, mums bija daudz, ko pārrunāt, jo mana laika Kokneses vidusskola jau sen ir zem ūdens kopā ar Staburagu, Pērses ūdenskritumu un augsto pilsdrupu kalna piekāji, tādēļ šī vēstures liecība ir atcerēšanās vērta. Mums ir arī kopēji skolotāji un paziņas.
Mūsu iespējamo sadarbības projektu veicināja divi faktori — brīnišķīga ideja, kura noteikti jāatbalsta, un mūsu ikgadējie senioru rokdarbu tirdziņi kā pamats lielā darba apjoma veikšanai tik ļoti īsā laika sprīdī.
Atsaucās gan adītājas ar diviem, trim zeķu pāriem, gan divdesmit, trīsdesmit adījumiem. Lielu ieguldījumu kopējā lietā sniedza Ogres, Skrīveru, Aizkraukles, Pļaviņu un Kokneses senioru biedrību rakstaino zeķu adītājas. Ar izcilību bija atzīti A. Verzes izstādes zeķu krāsu salikumi un rakstu dažādība. Adītājām pastāstīja, kādam pasākumam plānots viņu roku darbs, tādēļ katrs adījums bija gatavots ar sevišķu sirds siltumu un mīlestību.
Darbiniekiem domātais Ziemassvētku pasākums bija sadalīts trīs dienās, kas nedaudz atviegloja adītāju darbu, jo nevajadzēja sarūpēt visu pasūtījumu uzreiz.
Uz pēdējās dienas pasākumu uzaicināja arī Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) pārstāvjus. Biju patīkami pārsteigta par apkārt starojošo svētku noskaņojumu un mājīgumu, kuru radīja noformējums un organizatoru fantāzija. Jaunieši adītās vilnas zeķēs, ērti iekārtojušies, sēdēja uz paklājiem, spilventiņiem, podestiem, dīvāniņiem, jautrs humors sprēgāja pašu veidotajā uzvedumā, bija izveidots stilizēts kamīns un liels kustīgs panno uz sienas ar ziemas skatu TV ekrānā. Mājīgās gaisotnes kolēģu vakaru vadīja visu iemīļotais Juris Šteinbergs. “Mīļumvakara” mērķis bija ne tikai kolēģu tikšanās un jauka laika pavadīšana, bet arī labdarība, finansiāli atbalstot piecas mācību iestādes sporta inventāra un mācību līdzekļu iegādei. Līdzekļu vākšana izvērtās par aizraujošu sava veida spēli, kur par sagatavoto priekšnesumu dalībnieki no skatītājiem saņēma čiekurus. Tos varēja nopirkt turpat uz vietas. Punktus un čiekurus skaitīja žūrijas locekļi: Maija Rozīte-Krištopane, Māris Grigalis un “Viasat” Latvijas filiāles vadītāja Marika Verkēviča. Skatītāji kopumā saziedoja 547 eiro, bet uzņēmums — 1500 eiro. Nodomāju, tātad jaunieši labi pelna, pārzina jaunākās tehnoloģijas, ir atsaucīgi un labestīgi.
Ar prieku secināju, ka par šo jaunatnes daļu nav jāpārdzīvo, viņi atraduši savas dzīves pareizo izvēli, palikuši Latvijā, tostarp papildina mūsu pensiju fondu.
“Mīļumvakars” bija izdevies, tas bija mīksts, maigs, silts un pūkains! Visām adītājām no “Viasat” Ziemassvētku “zeķīšu salidojuma” vissirsnīgākie laba vēlējumi! ◆
