Visa pagājusī nedēļa Latvijā bija veltīta e—prasmēm. Vidusskolēni pildīja IKT drošības prasmju barometru, kurā katrs pats var pārbaudīt zināšanas interneta un e—pasta lietošanā, datu un privātuma aizsardzībā, sociālo tīklu izmantošanā. Augstākos rezultātus ieguva deviņi skolēni. Noteikt savas latviešu valodas gramatikas zināšanas skolēni varēja, izpildot “Tildes biroja” testu. Interesanti, ka augstāko novērtējumu — desmit ballu — saņēma gan tikai Aiva Upīte no 10.a klases. Pagājušajā nedēļā dažādu iespēju, lai pārliecinātos par savām e — prasmēm, bija daudz, vajadzēja tikai tās izmantot. Skolēnus aizvadītajā nedēļā stimulēja papildus strādāt arī mājās.
Kad pirms 13 gadiem sāku strādāt par informātikas skolotāju, skolēniem bija citāda attieksme pret datoru nekā tagad, jo daudziem mājās nebija šīs iekārtas, viņi vairāk un apzinīgāk strādāja skolā. Tagad jaunieši mazāk vēlas meklēt informāciju, salīdzināt, kritiski to izvērtēt un atlasīt noderīgāko. Lielākoties jau saista spēlītes. Vecāki nereti žēlojas, ka mājās nav datora, tāpēc bērns nevar labi apgūt dažādus mācību priekšmetus. Esmu pārliecināta, ka ne jau tas ir noteicošais. Vecākajās klasēs — jā, bet jaunākajās noteikti nē, un informācijas tehnoloģiju loma bieži vien ir pārspīlēta. Man bija iespēja piedalīties Hanzas dienās Vācijā, tad apmeklējām arī vietējās skolas. Tur mācību vielas apguvē datorus nemaz tik daudz neizmanto, ir citi veidi, kā paveikt uzdoto. Viss attīstās, un bez informācijas tehnoloģijām mēs neiztiksim, bet jāvērtē, kā tās izmantot, radoši lietot. Vairākus gadus Kokneses skolēni ir piedalījušies animācijas filmiņu un datorzīmējumu konkursos, un tas ir jauki. Modernās tehnoloģijas var izmantot dažādi!
Pagājušajā nedēļā beidzās Eiropas Sociālā fonda atbalstītie kursi bezdarbniekiem, kurus vadīt man piedāvāja sadarbībā ar Aizkraukles pieaugušo izglītības un inovāciju atbalsta centru. Jau otro reizi sadarbojos ar šo iestādi un esmu ļoti apmierināta ar darba organizāciju kursos — viss ir precīzi un laikus. Kursus apmeklēja cilvēki, kuriem lielākoties nebija iemaņu darbā ar datoru. Viņi mācījās 30 dienu un apguva daudzas lietas. Sākumā bija nedrošība, bet pēc pāris nodarbībām kursanti jau sāka smaidīt un pie datora jutās drošāk. Viņiem vairāk mācīju izmantot internetu, jo tur var atrast ļoti plašu informāciju, kas cilvēkiem ikdienā noder. Lai darbs noritētu veiksmīgāk, ar datoru ir jāprot strādāt, jo nav vienas tādas pogas, kuru nospiedīsi un atradīsi visu vajadzīgo.
Pagājušajā nedēļā skolās sākās brīvlaiks. Daudzi joprojām brīnās, uzzinot, ka skolotājiem brīvdienu šajā laikā gan nav. Mācību stundas nenotiek, bet jāpaveic citi darbi — jāsakārto “papīri”, kam ikdienā pietrūcis laika, jāpiedalās metodiskajos pasākumos. Turpinās arī gatavošanās 12. klases angļu valodas eksāmenam, kas šogad pirmoreiz notiek ārpus eksāmenu sesijas. Kolēģi nav apmierināti ar pārcelto valsts pārbaudījuma laiku šajā priekšmetā. Ja pirms šī eksāmena būtu kaut vairākas brīvas dienas, situācija būtu labāka, būtu iespējams pārorientēties gan skolēniem, gan skolotājiem, bet par to nebija padomāts. Tagad viss ir sasteigts. Vai eksaminējamie un skolotāji varēs darbu veikt labāk, sekmīgāk, tas ir atstāts viņu pašu ziņā.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzsver, ka jāstrādā, lai skolēnam skolā būtu interesanti. Lai tā būtu, ir jāiegulda ļoti liels darbs un jābūt atdevei arī no skolēniem. Nereti par dažādiem pasākumiem jaunieši teic, ka tajos nav bijis, ko darīt. Tad vaicāju viņiem, kur ir pašiniciatīva? Kaut vai zinātniski pētniecisko darbu konkursā. Esmu dzirdējusi vecākus sakām, ka bērns beidz skolu, bet nav apguvis sava darba prezentācijas prasmes. Taču, ja jaunietis pats nestrādās un nemēģinās kaut nelielu prezentāciju izveidot, neviens no malas neko mainīt nevarēs. Tāpēc jo lielāks prieks par astoņiem skolēniem, kuri 21. martā piedalījās Zemgales reģionālajā skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferencē. Valsts 37. konferencei no skolas izvirzīti trīs darbi.
Pagājušajā nedēļā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis sniedza pārskatu par līdzšinējo valdības darbu. Neesmu dzirdējusi kādu politiķi atzīstam, ka viņš strādā slikti, un arī Dombrovskis to nedara. Tomēr ir skumji, ka šajos 20 gados Latvija ir tur, kur ir. Nezinu gan, kā domātu, ja es pati vai kāds cits strādātu šajā amatā. Varbūt patiesi premjers neko nevar ietekmēt, tomēr neko daudz šī valdība neatšķiras no iepriekšējām.
Manuprāt, valstī netiek risinātas daudzas būtiskas problēmas, taču regulāri tiek “kurināts” attiecību jautājums starp nācijām. Pati savulaik balsoju par Nacionālo apvienību, bet esmu šajos cilvēkos arī vairākkārt vīlusies. Domāju, ka savulaik “Saskaņas centru” vajadzēja ņemt valdībā un kopā strādāt. Ir taču teiciens, ka draugs jātur blakus, bet ienaidnieks vēl tuvāk. Galvenais taču ir meklēt konstruktīvākos risinājumus, nevis dalīt visus pēc nacionālās vai partijiskās piederības. Novados to tik ļoti neizjūt. Arī Kokneses novada domē strādā dažādu politisko spēku pārstāvji, bet domā un lemj pēc jautājuma būtības.
Uzskatu, ka mums, koknesiešiem, ir laimējies. Lielu darbu pagasta un novada attīstībā paveica bijušais pašvaldības vadītājs Viesturs Cīrulis. Ir sakārtota infrastruktūra. Tagad šis darbs turpinās. Pati jau 32 gadus dzīvoju Koknesē un nekur citur negribētu pārcelties. Arī jaunieši te paliktu, ja tikai būtu darba vietas. Ir cerība, ka situācija mainīsies, bet pagaidām par to valstī gan nedomā. Šajā jomā nesaskatu mūsu eiroparlamentāriešu, kuri arī nav spējuši aizstāvēt savas valsts intereses, ieguldījumu. Pilnībā sagrauta cukura ražošana, nav sakārtots ražošanas kvotu jautājums, kas tieši saistīts ar darba vietām. Slikti, ka gandrīz nekas no ražošanas nav palicis valsts pārvaldījumā. Nesen kļuva zināms, ka uzņēmumu “Rīgas dzirnavnieks” nopirkuši lietuvieši. Kaimiņvalsts uzņēmēji arvien vairāk aktivizējas Latvijā. Acīmredzot viņi labāk nekā mēs prot pielāgoties situācijai un meklēt jaunas nišas. Iespējams, ka latvieši nepaļaujas uz sevi, bet meklē kādu no malas, kurš paveiks visu labāk.
Notikusi arī jaunā Romas katoļu pāvesta Franciska inaugurācija. Esmu katoliete un sekoju šim procesam līdzi, bet vairāk manu uzmanību piesaistīja vietējie notikumi: Kokneses Romas katoļu draudzē ir jauns mācītājs — Māris Zviedris, gribas cerēt, ka viņam darbā veiksies un izveidosies tikpat labs kontakts ar draudzes locekļiem kā iepriekšējiem prāvestiem.
Ļoti gaidu pavasari. Neesmu cilvēks, kurš daudz rušinās dārzā, bet šis gadalaiks man īpaši tuvs ar to, ka varu būt vairāk dabā. Gaidu, kad varēs sauļoties un peldēties, bet, kamēr to nevar, cītīgi apmeklēju Kokneses peldbaseinu. Domāju, ka koknesiešiem tā ir lieliska iespēja relaksēties pēc saspringtas darba dienas.
