Simtiem koknesiešu piektdien piedalījās protesta akcijā, pieprasot Satiksmes ministriju pildīt Kokneses pagasta padomei un iedzīvotājiem doto solījumu.
Simtiem koknesiešu piektdien piedalījās protesta akcijā, pieprasot Satiksmes ministriju pildīt Kokneses pagasta padomei un iedzīvotājiem doto solījumu. Ministrijas un pašvaldības vienošanās paredz šogad sakārtot Rīgas—Daugavpils šosejas posmu pagasta teritorijā, padarot to drošu gājējiem.
Visur droši, tikai ne Koknesē
Pusstundu ilgās akcijas laikā koknesieši nepārtraukti šķērsoja gājēju pāreju, bloķējot satiksmi. Akcijas rīkotāji apzināti bija izvēlējušies piektdienas pievakari, tad ir visintensīvākā satiksme, cilvēki atgriežas mājās no darba, pilsētnieki izbrauc uz laukiem, un ir iespēja pievērst pēc iespējas lielāku sabiedrības uzmanību.
Šīs akcijas iniciatori bija Kokneses pagasta padomes deputāti Inese Kāpiņa un Vitālijs Rūrāns: “Pēc pēdējām no Satiksmes ministrijas saņemtajām vēstulēm sapratām, ka situācija uz šosejas pagasta teritorijā tik drīz nemainīsies. Mums sola vispirms izbūvēt gājēju un velosipēdistu celiņu, bet šosejas šķērsošana paliks tikpat sarežģīta un nedroša!”
Kokneses pagasta teritorijā pāri šosejai ir tikai viena gājēju pāreja, kaut ceļu cilvēki parasti šķērso trijās vietās: Zemeņu ielā, 1905. gada un Melioratoru ielā. Tās ir ielas, pa kurām koknesieši dodas uz skolu, bērnudārzu, ambulanci, pagastmāju, veikalu. Gadu gaitā tā izveidojies, ka dažādas iestādes un dzīvojamās mājas izvietotas abpus šosejai, taču Koknese ir vienīgā apdzīvotā vieta posmā no Rīgas līdz Daugavpilij, kur pēdējo gadu laikā nekas nav paveikts satiksmes drošības labā. Pat Jersikā, kur ir krietni mazāk iedzīvotāju, nesen uzbūvēts gājēju celiņš un ierīkots luksofors gājējiem.
Avārijās iet bojā bērni
Deputāte Inese Kāpiņa stāsta, ka šī situācija viņu satrauc ne tikai kā pašvaldības pārstāvi, bet arī kā māti: “Kad pirms diviem gadiem uz šosejas sabrauca mana dēla klasesbiedru, mani pārņēma bailes un šoks.
Apdraudēti taču ir visi bērni, kuriem ceļā uz skolu jāšķērso šoseja! Jau toreiz biju gatava kaut ko darīt, vērsos pie skolas direktora Māra Reinberga, pagasta padomes priekšsēdētāja Viestura Cīruļa, aicināju domāt, kā uzlabot gājēju drošību. Tāpēc, kad Rūrāna kungs ierosināja rīkot protesta akciju, atbalstīju šo ieceri. Esmu patīkami pārsteigta, ka mūsu aicinājumam atsaucās tik daudz koknesiešu.”
Savu atbalstu protesta akcijas rīkotājiem bija ieradušies izteikt gan pensionāri, gan ģimenes ar bērniem. Rutas kundze stāsta, ka reiz, šķērsojot šoseju, pamatīgi pārbiedēta: “Gājām ar jaunāko meitu pāri šosejai pa gājēju pāreju. Viena automašīna piebremzēja, bet aiz tās braucošā apdzina šo mašīnu un drāzās garām, gandrīz sabraucot meitu. Ceru, ka pēc gada, kad man mazmeitu būs jāved uz bērnudārzu un jāšķērso šoseja divas reizes dienā, viss jau būs mainījies.”
Līdzīgs stāsts ir ne vienam vien koknesietim. Pensionāre Velta Briede vienmēr vairākas reizes pārliecinoties, vai tiešām tuvumā nav nevienas automašīnas, un tikai tad dodoties pāri ceļam. Taču reizēm šosejas malā jāstāv diezgan ilgi, jo braucēju, īpaši pievakarē, ir ļoti daudz. Piesardzību ievēro arī Biruta Baloga, kura ir vājredzīga. Šķērsojot šoseju, viņa parasti izmanto balto spieķi, lai brīdinātu autovadītājus, ka pāri ceļam iet cilvēks ar redzes problēmām. Taču, piedaloties līdzīgā akcijā Juglā, viņa pārliecinājās, ka tikai trīs no desmit autovadītājiem vispār zina, ko nozīmē baltais spieķis.
Pēdējo gadu laikā Kokneses pagastā uz šosejas notikušos nelaimes gadījumos gājuši bojā trīs bērni. Aizkraukles rajona ceļu policijas priekšnieka vietnieks Aigars Sprudzāns stāsta, ka ceļu policistu patrulēšanas maršrutā Koknese iekļauta katru dienu. Viņš atzīst, ka viens no biežāk konstatētajiem pārkāpumiem ir atļautā braukšanas ātruma neievērošana.
Sola sešas reizes mazāk
Pirms diviem gadiem Kokneses pagasta padome un Satiksmes ministrija noslēdza līgumu, kurā bija paredzēti satiksmes drošības uzlabošanas darbi ar būvprojekta izsoli un izstrādi 2004. — 2005. gadā un ceļa rekonstrukciju 2005. un 2006. gadā. Arī valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” sagatavotais 2006. — 2007. gada būvobjektu plāns paredzēja Rīgas—Daugavpils šosejas posma Kokneses pagasta teritorijā pārbūvi. Divarpus kilometru garā ceļa posma būvdarbiem šogad bija paredzēts 670 tūkstošu latu, bet nākamgad — 3,2 miljoni latu. Uz papīra tas viss izskatās skaisti, taču koknesieši labi zina, ka vēl šobrīd satiksmes drošības uzlabošanai Koknesē nav iztērēts ne santīms.
Kokneses pagasta padomes vadība šīgada vasarā sāka interesēties, kāpēc Satiksmes ministrija un “Latvijas valsts ceļi” nepilda savas saistības un kur tad palicis koknesiešiem solītais gājēju un velosipēdistu celiņš, drošības barjeras, ceļa apgaismojums un luksofors? Vēstules ar lūgumu skaidrot radušos situāciju un aicinājumu pildīt solīto no Kokneses pagasta padomes uz Satiksmes ministriju ceļoja viena pēc otras. Jūlijā saņemta arī atbilde.
Atbilde mutes aizbāšanai
Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks G. Mačs raksta: “Atbildot uz jūsu vēstuli, informējam, ka šogad projekta “Satiksmes drošības uzlabošana Kokneses pilsētā” realizācijai atvēlēts finansējums 100 tūkstošu latu apmērā. Tiks izbūvēts gājēju un velosipēdistu celiņš ar apgaismojumu posmā no Melioratoru līdz Parka ielai. Pašlaik noris izsoles sagatavošanas darbi, lai būvniecību pabeigtu šīgada rudenī.”
Kokneses pagasta padomes priekšsēdētājs Viesturs Cīrulis uzskata, ka atvēlētie 100 tūkstošu latu ir tikai mēģinājums “aizbāzt koknesiešiem muti”. Un, tā kā septembra vidū vēl nebija sākti pat par šo sešas reizes mazāko summu solītie darbi, koknesieši nolēma ķerties pie radikālākām metodēm.
Uzzinājušas, ka koknesieši grasās piketēt, Satiksmes ministrijas amatpersonas reaģēja daudz ātrāk nekā uz pašvaldības sūtītajām vēstulēm un nekavējoties sagatavoja plašu situācijas skaidrojumu, kuru izsūtīja nacionālajiem un reģionālajiem medijiem. Šoreiz galvenais pamatojums, kāpēc Koknesē plānotie darbi nav pat sākti, ir pieaugušās projekta izmaksas.
“Tā kā projekta izstrāde tika pabeigta 2005. gadā, būvdarbu sākšanu bija iespējams plānot 2006. gadā. Bet ceļu būves cenu kāpuma dēļ Satiksmes ministrijai nācās pārstrukturēt vairākus projektus. Tomēr, ja vienam projektam piešķir vairāk naudas, citam paliek mazāk, jo ministrijas budžets ir ierobežots. Taču aizkavējušies darbi nenozīmē, ka Satiksmes ministrija vai VAS “Latvijas valsts ceļi” atteiktos no iepriekš noslēgtā līguma izpildes,” raksta ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā referente Agnese Kārše.
Cerība mirst pēdējā
Taču arī solītā gājēju un velosipēdistu celiņa izbūve gar šoseju šoruden nav sākta, tāpēc rodas jautājums, kur palikuši šiem darbiem paredzētie 100 tūkstošu latu? Uz šo jautājumu mēģināja atbildēt VAS “Latvijas valsts ceļi” Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns, kurš no malas klusi vēroja Koknesē notiekošo protesta akciju. Viņš paskaidroja, ka izsludinātajam būvdarbu konkursam šogad neviens nepieteicās, tāpēc šī nauda ieguldīta kādā citā projektā. Taču jau decembrī notiks jauns konkurss, kurā izsolīs nevis tikai daļu no iecerētajiem darbiem, bet visu projektu kopumā. Tā izmaksas pēdējā gada laikā pieaugušas jau līdz sešiem miljoniem latu, tāpēc jācer, ka nākamajā pavasarī solītā būvniecība tomēr sāksies un plānotie darbi atkal nebūs tikai uz papīra.
Kokneses pagasta padomes deputāte Inese Kāpiņa piebilst, ka pagasta padomes sēdē oktobrī aicināti piedalīties arī Satiksmes ministrijas pārstāvji, lai skaidrotu radušos situāciju un vienotos par turpmāko sadarbību. “Nedomājam aprobežoties tikai ar vienu šādu akciju. Mēs apzināmies, ka tūlīt mainīsies valdība un šogad vairs neko nebūvēs, tāpēc esam gatavi par sevi atgādināt arī pēc vēlēšanām, līdz pat brīdim, kad Koknesē uz šosejas reāli sāksies būvdarbi,” stāsta viena no protesta akcijas iniciatorēm.
