Par ko gan tikai sūdzas “nabaga” koknesietes! Vienai nepatika, ka naktī darbu beigušais vadītājs automašīnu novieto apsargātā stāvvietā, jo, lūk, bremzes kauc… Tagad kādai nepatīk kultūras nams.
Par ko gan tikai sūdzas “nabaga” koknesietes! Vienai nepatika, ka naktī darbu beigušais vadītājs automašīnu novieto apsargātā stāvvietā, jo, lūk, bremzes kauc… Tagad kādai nepatīk kultūras nams. Nu, nestrādājot, un viss!
Darbinieki meklējot tikai savu labumu! Kādu “labumu” meklē cienītā “koknesiete”, ja vienā savas kultūras darba kritikā raksta: “Par atpūtas vakariem un diskotēkām jau sen esam aizmirsuši, jo tos organizēt atbildīgajām personām radīja lielas problēmas”, bet turpat nākamajā: “… tādu cilvēku vadībā latviskais dziesmu un deju gars nomirs dabīgā nāvē.” Pēc šīs “koknesietes” domām, latvisko garu veicina baļļuki, disenes, tusiņi. Bravo! Loģikas kalngals! Jā, ko gan tik nesarunā melnā skaudība un pat varbūt personīgais naids.
Negribētos, lai “Staburaga” lasītājiem šķistu, ka visas koknesietes un koknesieši pievienojas tik absurdām runām. Koknesieši mīl savu pagastu, dzied, dejo, spēlē orķestrī, uzvar dažādos konkursos. Un visa Latvija to dzird!
Arī koknesiete (uzvārds redakcijai zināms)
