Kokneses pagasta padome iesniegusi Izglītības un zinātnes, Aizsardzības, kā arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā investīciju projekta pieteikumu, cerot iegūt finansējumu peldbaseina būvniecībai.
Kokneses pagasta padome iesniegusi Izglītības un zinātnes, Aizsardzības, kā arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā investīciju projekta pieteikumu, cerot iegūt finansējumu peldbaseina būvniecībai.
Peldbaseina būvniecība ir viena no iecerēm, kas paredzēta Kokneses pagasta attīstības plānā līdz 2010. gadam. Peldbaseinu plāno celt līdzās sporta hallei, veidojot vienotu sporta un atpūtas kompleksu.
Kokneses pašvaldība jau pirms pāris gadiem sagatavoja un Izglītības ministrijā iesniedza investīciju projekta pieteikumu, cerot iegūt valsts finansējumu, taču saņēma atteikumu. Kokneses pagasta padomes priekšsēdētājs Viesturs Cīrulis domā, ka iespējami arī citi finansējuma avoti, ne tikai valsts vai pašvaldības nauda. Tā var būt arī privātā partnerība, kad peldbaseinu par saviem līdzekļiem uzbūvētu kāds uzņēmējs, bet vēlāk pašvaldība vairākos gados šo objektu izpirktu.
Lai arī Aizkrauklē baseins jau ir, koknesieši tomēr vēlas būvēt savu. Deputāts un sporta entuziasts Jānis Dzenis izpētījis divu baseinu celtniecības un darbības principus. Viņš bijis Priekuļos, kur baseins uzbūvēts no jauna, kā arī Krimuldā, kur tas rekonstruēts.
Krimuldā baseina atjaunošana izmaksājusi apmēram 240 tūkstošu latu. Bērniem peldēšanas nodarbības, kuras organizē skolā, apmaksā pašvaldība, ja bērni un pieaugušie vēlas peldēties brīvajā laikā, tad par baseina izmantošanu maksā paši. Baseins Priekuļos ir privātīpašums. Tur visi ir maksas pakalpojumi, un uzņēmējs pierādījis, ka spēj baseinu ne tikai uzturēt, bet arī atdot tā celtniecībai ņemto kredītu. Atpūtas kompleksā ir ne tikai baseins, darbojas arī trenažieru zāle, ir arī citas atpūtas iespējas.
Jānis Dzenis iepazinis arī Aizkraukles baseina darbības principu un uzturēšanas izdevumiem. Baseina apsaimniekotāju sniegtā informācija liecina, ka ikmēneša ienākumi ir trīs reizes mazāki nekā izdevumi, jo baseins darbojas tikai piecus mēnešus gadā trīs dienas nedēļā. Turpretī citus baseinus var apmeklēt gandrīz katru nedēļas dienu, līdz ar to ikmēneša izdevumi ir tādi paši, taču ienākumi — lielāki.
