I. Gaiša Kokneses vidusskolā pagājušajā nedēļā saistībā ar skolu sadarbības programmu “Comenius” un “Erasmus+” projektu viesojās 25 vidusskolēni un astoņi skolotāji no Vācijas, Nīderlandes, Itālijas, Spānijas un Zviedrijas. Šoreiz ciemiņi kopā ar Kokneses vidusskolas audzēkņiem pētīja cilvēka un ainavas mijiedarbību.
Bagātina jauniešu pieredzi
I. Gaiša Kokneses vidusskola programmu “Comenius” un “Erasmus+” projektos regulāri piedalās jau kopš 2003. gada, iegūstot Eiropas Savienības grantu projektu norisei.
Projektu autores un koordinatores ir skolotājas Inguna Kalniņa un Līvija Reinberga. Šajā laika posmā 167 I. Gaiša Kokneses vidusskolas skolas skolēni delegāciju sastāvā piedalījušies projekta aktivitātēs dažādās valstīs. Katra šāda iespēja bagātinājusi audzēkņus ar jaunu, unikālu pieredzi, dzīvojot viesģimenē, kopīgi mācoties, strādājot, radoši eksperimentējot un iepazīstot citu valstu vienaudžus.
Ierodoties Koknesē, atklāšanas pasākums notika pilsdrupās, kur jauniešiem bija sagatavoti dažādi pārbaudījumi sacensībās, lai iegūtu tiesības veselu nedēļu kļūt par pilntiesīgiem Kokneses iedzīvotājiem.
Izbauda mieru
un plašumu
Projekta nosacīts nosaukums — “Es upei, upe man”. Tā laikā jaunieši pētīja, kā cilvēks ietekmē, kā izmanto ainavu, kā ainava ietekmē cilvēka domāšanu. Rīkoja arī ar ūdeni saistītas ekskursijas. “Devāmies uz Siguldu, kur panorāmas ratā cerējām ieraudzīt, cik skaista ir Gauja, cik līkumaini tā plūst. Taču koki garumā tā saauguši, ka tikai zinātājs varēja nojaust, kur tā plūst, ārzemnieki to pat neredzēja. Bijām Turaidas muzejrezervātā, kur pirmo reizi gājām apkārt pils kompleksam, bet Cēsīs viduslaiku pilī jaunieši cepa karašas — paši mala graudus, mīcīja maizi, veidoja kukuļus, redzēja, kā tos ieliek krāsnī un kā izcepas maizīte.
Redzējām, ka Cēsīs Gauja nav pārveidota, cilvēks tās plūdumu nav ietekmējis atšķirībā no Daugavas Aizkrauklē. Ar jauniešiem spriedām, ka nav ļaunuma bez labuma — mums gājusi zudumā Pērses un Daugavas senleja, toties mums ir elektrība. Redzējām, kā darbojas HES, bijām Ķeguma enerģētikas muzejā, savukārt Aizkrauklē uzkāpām uz vaļņa, lai redzētu ūdens līmeņu starpību. Varēja redzēt, ka jauniešiem patīk, viņi te izbaudīja mieru un plašumu,” stāsta Līvija Reinberga.
Gleznas autors — ūdens
Skolēni strādāja sešās starptautiskās darba grupās — “Ūdens”, “Krasti”, “Sala”, “Kārkli”, “Dārzs” un “Ainava”, katrai bija jāsagatavo arī mājasdarbs.
Grupas “Ūdens” dalībnieki no katras valsts līdzi atveda pudelē ūdeni, lai to pētītu un salīdzinātu, apskatīja attīrīšanas iekārtas, bija ūdenstornī. Grupa veidoja ļoti interesantus darbus, kā autoru norādot ūdeni — mazās krāsainās konfektes pludināja ar ūdeni, krāsa plūda, un radās mākslas darbs.
Grupas “Krasti” dalībnieki daudz pētīja, brauca ar kuģīti un krastos vēroja, kā realitātē izskatās erozija, parkā izzināja augus un no dabas materiāliem izveidoja plaknē mākslas darbus. Katrs skolēns savu darbu prezentēja un stāstīja, ko viņš ir atradis, kāpēc izvēlējies tieši šos augus, kā izdevies tos saskatīt.
Dalībniekiem mājasdarbā bija jāatrod vismaz piecas gleznas, kas gleznotas sen, un jāatrod tā vieta mūsdienās ar moto: pamani atšķirības! Jaunieši pa Daugavu brauca ar kuģīti un vēroja Kokneses pilsdrupas no dažādiem leņķiem, iedvesmojās no skaistajiem skatiem, gāja dabā un veidoja katrs savu gleznu.
Balle ar dzīvo mūziku ir tikai Latvijā
Grupas “Sala” dalībnieki izdomāja, kas varētu piesaistīt dažādu vecumu cilvēku interesi Likteņdārzam, viņi izveidoja spēli fotokešings. Katram bija sagatavots mājasdarbs — kā viņš izmantotu salu, ja tā viņam būtu īpašumā.
“Vītolu” grupas dalībnieki pētīja, kā izmantot kārklus un vītolus, jo tie arī aug ūdens tuvumā. Jaunieši pie skolas izveidoja ļoti skaistas skulptūras no kārkliem.
Grupas “Dārzi” dalībnieki noskaidroja, kādi viņu zemē ir populārākie ārstniecības augi, kur tos izmantot. Jauniešu prezentācijās varēja redzēt, kas vairākām zemēm ir kopīgs, kas atšķirīgs. Kumelītes bija viens no populārākajiem un pazīstamākajiem ārstniecības augiem, ko nosauca visu valstu dalībnieki. Liela atšķirība bija arī, ka latviešu jaunieši šos augus vēl vāc paši, ārzemnieki lielākoties drogas iegādājas tikai aptiekā. Projekta dalībnieki pētīja augus parkā, bet Kalsnavas arborētumā iepazina augu dažādību un skaistumu. Jaunieši paši projektēja puķudobi pie skolas un sastādīja tajā lavandas.
Nedēļas laikā jauniešiem bija arī dažādas sportiskas aktivitātes, latvju danči un balle ar dzīvo mūziku, kas iespējams ir tikai Latvijā. ◆
