Otrdien, 23. oktobrī, liela ugunsnelaime izcēlās Kokneses pagastā, kādreizējā zirgu stallī, kur atradās gaļas liellopi. Ugunsgrēkā pavisam sadega ap 30 liellopu, tajā skaitā grūsnās govis un mazie teliņi.
Ugunsdzēsēji glābēji izsaukumu saņēma pulksten 6.08, taču, ierodoties notikuma vietā, fermas jumts dega ar atklātu liesmu un bija jau iebrucis, un tas liecina, ka izsaukums saņemts novēloti. Kāda strādniece, kura par notikušo bija ļoti satriekta, “Staburagam” apgalvoja, ka no kūts paspējusi izvest 12 liellopus.
Ugunsdzēsēji glābēji informēja, ka no kūts izveduši piecus liellopus, taču lopu glābšana bijusi jāpārtrauc, jo degošās un brūkošās konstrukcijas apdraudēja cilvēku dzīvību. Kūts dega 840 kvadrātmetru platībā, un tajā vairs neko nevarēja izglābt. Tā kā netālu bija siena ruļļi, kā arī lopu nojume, bija jādara viss, lai liesmas nepārsviestos tālāk.
Pulksten 8.31 ugunsgrēki glābēji ugunsgrēku lokalizēja, un siena ruļļi un nojume bija pasargāti. Notikuma vietā uz maiņām pavisam strādāja 18 ugunsdzēsēji glābēji no Aizkraukles un Jēkabpils daļas, Jaunjelgavas un Pļaviņu posteņa. Dzēšanas darbiem ūdeni viņi ņēma no blakus esošā dīķa, bet visvairāk — no hidranta, kas atradās Koknesē, līdzās veikalam “Elvi”. Tur glābēju automašīnas laiku pa laikam piestāja visu dienu, jo ūdeni vajadzēja ļoti daudz. Lai gan lija lietus, liesmas tas nenoslāpēja, degošās un gruzdošās koka konstrukcijas, kā arī sienu vajadzēja pamatīgi saliet ar ūdeni, lai degšanu pilnībā pārtrauktu.
Šī paaugstinātās bīstamības ugunsgrēka dzēšanu apgrūtināja vējš. Ugunsgrēks likvidēts pulksten 16.42.
Kūtī bija gan grūsnās govis, kurām apmēram pēc mēneša vajadzēja atnesties, gan apmēram 19 teliņi. Notikuma vietā “Staburags” kūts un lopu īpašnieci nesastapa, ar viņu sazinājāmies pa tālruni. Saimniece Anda apšaubīja varbūtējas ļaunprātīgas dedzināšanas faktu — kurš gan varētu būt tāds ļaundaris, ka dedzinātu dzīvniekus. Ugunsgrēka cēlonis pašlaik nav zināms, tie varētu būt arī elektroinstalācijas bojājumi. “Iepriekšējā vakarā biju fermā, un nekas neliecināja, ka tur varētu izcelties ugunsgrēks,” sacīja Anda, kura par notikušo ir ļoti satriekta — tas ir šoks, īpaši tādēļ, ka ar lopkopību viņa sākusi nodarboties no nulles, sākums bijis ļoti grūts, jo nebija ne zemes, ne lopu, kā tas būtu mantojuma gadījumā. Viss saviem spēkiem pamazām iegādāts, veidots. Bijusi iecere darbību paplašināt, iegādāties traktortehniku, projektā piesaistot Eiropas naudu, bet nu vairs nekā, jo liela daļa ganāmpulka pagalam. Fermā kādreiz bija zirgi, un agrākie īpašnieki izremontējuši un iekārtojuši telpas, lai tajās varētu dzīvot. Vienā telpā dzīvoja fermas strādniece. Ar iepriekšējās zirgu kopējas Mārītes Visockas problēmu Koknesē atrast strādniekus, kuri grib un var strādāt, saskārusies arī Anda, tādēļ bija iecere sameklēt strādniekus citviet un nodrošināt dzīves apstākļus fermā.
Jautāta, vai vajadzētu kādu palīdzību lopbarības sagādāšanā palikušajiem lopiem vai kādu citu palīdzību, Anda atbildēja, ka pēc notikušā vairs nav spēka iesākto turpināt. Lai atjaunotu fermu, būtu vaja-
dzīgi ļoti lieli ieguldījumi, turklāt šogad visiem bijis grūti sagādāt sienu. Barība lopiem bijusi sagādāta, tomēr visa uz fermu nav aizvesta, jo nebija vietas, kur to novietot. Anda sacīja, ka lopus pārdos — varbūt notikušais esot zīme, ka ar lopkopību vairs nav lemts nodarboties… ◆
