Koknesietis Gints Savčenko agrāk iznomājis videofilmas, vēlāk strādājis ārzemēs, bet atgriezies Latvijā, lai pats sev būtu saimnieks. Sācis biznesu, izmantojot Īrijā gūtās iemaņas flīžu ražošanā.
Gintam no 1993. līdz 2001. gadam Koknesē bijis savs uzņēmums, līdz to likvidējis un bijis jādomā, ko darīt tālāk. Strādājis gaļas kombinātā Vācijā, vēlāk tādu pašu darbu Kiprā, Īrijā. Tur — kāda sagadīšanās! — koknesietis, arī Gints vārdā, uzaicinājis uz flīžu rūpnīcu. Pastrādājis, atgriezies Latvijā, saticis draugu, kurš arī tobrīd vēlējies sākt kaut ko savu. Izstāstījis ražošanas procesu, parādījis bildes. Secinājuši, ka neko līdzīgu Latvijā neražo, toties Īrijā tādas flīzes lieto ļoti plaši. Arī Ēģiptē, cik tālu vien skatiens no viesnīcas loga sniedzas, ceļš gar jūru noklāts ar šādām flīzēm bordo krāsā. Ginta iedvesmots, tapa kopīgs uzņēmums.
Iztur Latvijas ziemu
Daļu izejvielu, flīžu formas pasūtīja internetā no Anglijas. Lielās iekārtas izgatavoja vietējie, Aiz-kraukles puses, meistari pēc fotogrāfijām un aptuveniem rasējumiem. Īpašā viela — plastikators, kas nosaka flīzes “uzvedību”, meklējot interneta plašumos, atrasta Japānā.
Pirmskrīzes laikā bizness veicies. Klienti bijuši Rīgā, Jūrmalā, Lielvārdē, Siguldā, Cēsīs, Aiz-
kraukles pusē. Padziļinoties ekonomiskajai krīzei, lielākā daļa klientu kļuva maksātnespējīgi, un drīz vien pieprasījums pēc flīzēm samazinājās. Līdz šim par saražoto pretenzijas neesot saņemtas, tas vedina domāt, ka produkts labi izturējis arī Latvijas klimatiskos apstākļus.
Kādam klientam flīzes ārā klātas pat decembrī. Pamatam kalpojušas vecās padomju laikā liktās betona plāksnes — sašķiebušās, saplaisājušas. Vēlāk pa tām pat ar džipu braukts, stāv kā stāvējušas.
Gints teic, ka šogad uzņēmumā beidzot sākusies rosība — “pamodušies” daļa veco klientu, rodas arī pa kādam pasūtījumam. Koknesietis iesniedzis projektu uzņēmuma attīstībai arī Lauku atbalsta dienestā.
Stingri pēc receptes
Atšķirībā no citiem materiāliem šīs flīzes ir 55 milimetrus biezas, 450×450 mm lielas un sver 18,5 kilogramus. Tāpēc pat ar nelielu skaitu šādu izstrādājumu katrs pats saviem spēkiem var izveidot taciņu no mājas līdz šķūnim, izmantot kāpņu, pirts grīdu, ārsienu un iekšējo sienu apdarei. Piedāvājumā ir arī trapecveida flīzes, kuras ieklāj pusapļos vai apļos, piemēram, ap karoga mastu, durvju priekšā, ap aku un citur.
Kā dekoratīvos elementus starp flīzēm var izvietot šķeltus laukakmeņus. Arī tos koknesieši izgatavo paši. Šo flīžu priekšrocība — tās satur silikonu, kurš neuzsūc mitrumu, tādēļ ziemā neapledo un neslīd. Pārējās sastāvdaļas — šķembas, smiltis, cements un plastikators, kurš flīzē rada zirnekļa tīklam līdzīgus šķiedras pavedienus, tādēļ tā kļūst elastīga, salā izplešas, nevis plīst. Agrāk šādas vielas vietā lietoja metāla režģi, kas gan rūsēja, gan flīzi bojāja.
Pamatizejvielas flīžu ražošanai ir vietējās — tepat no Sērenes karjeriem.
Krāsas kā mākslinieka paletē
No Anglijas piegādātas piecas dažādu faktūru flīžu veidnes, piemēram, ar tēsta dolomīta efektu. Flīzes izgatavošanas procesā masai pievieno krāsvielas (pēc klienta vēlmēm), iegūstot melnu, sarkanu, bēšu vai citas krāsas pamatvielu, piešķirot individuālu akcentu savai mājai vai videi. Plašā krāsu palete ļauj vaļu fantāzijai, un celiņus dārzā var noklāt pat ar debeszilām flīzēm. Kāds klients vēlējies, lai viņa mājas jumta tonis atbilstu celiņu, pagalma segumam. Atnesis uz darbnīcu gabalu jumta seguma, un flīžu tonis tam pieskaņots.
Pasūtītājam jāņem vērā, ka izgatavošanas process ilgst trīs nedēļas. Tikai pēc tam flīzes ir gatavas transportēšanai un ieklāšanai.
