Uz diskusiju ar novada vadību un uzņēmējiem par uzņēmējdarbības attīstību Kokneses novadā ieradās pārstāvji no valsts akciju sabiedrības (VAS) “Latvijas dzelzceļš”, Ekonomikas, Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA). Šādas sanāksmes nepieciešamību, pirms mēneša viesojoties Koknesē, ierosināja Saeimas deputāts Einārs Cilinskis.
Atsaucība niecīga
Koknesē pie viena galda ar ministriju pārstāvjiem sēdās tikai SIA “Kūdras enerģija” valdes priekšsēdētājs Gunārs Cenkalis un SIA “Pallogs” valdes priekšsēdētājs Māris Zudāns, kā arī novada deputāts Pēteris Keišs un VAS “Latvijas valsts ceļi” Centra reģiona Aizkraukles nodaļas vadītājs Raivis Bricis.
Ūdeņus vēlas pašvaldība
Viens no jautājumiem, par kuru plaši diskutēt vēlējās novada dome, bija “Latvijas dzelzceļa” pārziņā esošais tā sauktais pārkraušanas laukums, kā arī citas būves, kas nonākušas pašvaldības pārvaldībā, bet likumi nesekmē tās racionāli izmantot. Pārkraušanas laukumu jau daudzus gadus neizmanto, tajā ir vairāki grausti, kuru īpašnieki par tiem neliekas ne zinis. Kokneses novada dome šo laukumu vēlas apgūt, labiekārtot un piedāvāt uzņēmējiem kā papildu iespēju, piemēram, “Kūdras enerģijai” kravu pārkraušanai. Savukārt īpašumos, kuri nonākuši pašvaldības pārziņā, piemēram, Vecbebru profesionālās vidusskolas saimniecības ēkas, varētu saimniekot uzņēmēji, bet bez garantijas par ieguldījumiem neviens to nevēlas darīt.
Otrs sāpīgais jautājums ir valsts un pašvaldības pārziņā esošie autoceļi, kuru uzlabošana vai izbūve sekmētu uzņēmējdarbību. Ar uzņēmējdarbību mazāk saistīta ir pašlaik grants ceļa līdz Likteņdārzam asfaltēšana. Koknesiešus interesētu pārņemt savā pārziņā ūdeņus ap Likteņdārzu. Tas motivētu padziļināt caurtekas, ierīkot laivu piestātnes. Trešā diskusijas tēma — elektrības jaudu palielināšana rūpnieciskajā zonā.
Līdzekļi būs
Vēlmei uzlabot uzņēmējdarbības vidi atbilda VARAM ziņojums par ārvalstu investoru piesaistes problēmām. Tieši infrastruktūras nesakārtotība, sliktie autoceļi un vecās padomjlaika ēkas, inženierkomunikāciju, gāzes un elektrības pieslēgumu neesamība ir iemesls, kādēļ ārvalstu uzņēmējiem Latvijas reģioni nav pievilcīgi. Lai šo vidi sakārtotu, vajadzīgs valsts atbalsts, un VARAM rīcībā ir 59 miljoni eiro, ko konkursa kārtībā piešķirs pašvaldībām. Atbalsts paredzēts 85% apmērā, un 10% no saņemtās summas varēs izmantot ēku sakārtošanai neatkarīgi no tā, vai tās ir industriālajā vai degradētajā vidē. Vēlāk plānots finansējums tieši degradētās vides sakopšanai. Drīzumā tiks atvērta energoefektivitātes veicināšanas programma ar 31 miljonu eiro budžetu, arī šos līdzekļus būs iespējams izmantot dažādu ēku remontiem.
Grib nodokļu atlaides
VARAM piedāvātais finansējums, iespējams, varētu palīdzēt attīstīties vienam no Kokneses novada lielākajiem uzņēmumiem, kurš nodarbina ap 150 strādnieku, SIA “Pallogs”. Kokneses novada dome panākusi labvēlīgu lēmumu par apakšstacijas izbūvi Koknesē, bet joprojām aktuāls ir jautājums — atrast uzņēmēju, kuram nepieciešama lielāka elektroenerģijas jauda un kurš ar savu līdzdalību segtu ap 20% no apakšstacijas izbūves izdevumiem. Līdzdalības summa ir ap 600 tūkstošu eiro. Māris Zudāns izklāstīja uzņēmuma nepieciešamību pēc elektroenerģijas jaudas palielināšanas. Lai konkurētu ar ārzemju uzņēmumiem, radītu līdz pat 60 jaunu darba vietu, “Pallogam” jāpaplašina produkcijas sortiments, bet to nevar izdarīt ar esošā elektrības pieslēguma jaudu. “Pallogs” vadītājs nesaskata loģisku pamatojumu ieguldīt uzņēmuma līdzekļus šādā inženierkomunikācijā, jo elektrības piegādātāji viņa uzņēmumā nav investējuši ne centa. Šādu darījumu par abpusēji izdevīgu varētu saukt, ja valsts atspaids būtu nodokļu atlaides ilgtermiņā. Neturpinot modernizāciju, nākamie četri gadi uzņēmumam var būt izšķirošie. Arī autoceļi, pa kuriem transportē izej-
vielas un gatavo produkciju, nedrīkst būt slēgti sliktās caurbraucamības dēļ, kā tas bijis līdz šim pavasarī un rudenī. Tādēļ kavējas produkcijas piegāde klientiem, kas bremzē uzņēmuma izaugsmi. “Eiropā neviens neslēgs līgumu ar uzņēmumu, kuram pusotru mēnesi valsts aizliedz transportēt preci,” pamatoja Māris Zudāns.
Naudu piedāvā LIAA
Jānis Volberts no Ekonomikas ministrijas piekrita tam, ka uzņēmumam peļņa jāiegulda izaugsmē, nevis infrastruktūras uzlabošanā. Nākamajā plānošanas periodā 2014. — 2020. gadam paredzēts finansējums privātajiem uzņēmumiem telpu un infrastruktūras sakārtošanai uzņēmuma teritorijā, tā teikt, “sētā”. Savukārt sadarbībā ar VARAM finansējums būs tā sauktajām “ārpussētas” teritorijām, kā, piemēram, Kokneses gadījumā, piešķirot naudu publiskajai infrastruktūrai — transformatora stacijas un kabeļu izbūvei, autoceļu sakārtošanai. Tāpat paredzēts izveidot atbalsta shēmu, lai no Eiropas Savienības līdzekļiem uzņēmums saņemtu finansējumu, kuru ar samazināta elektrības tarifa palīdzību aptuveni triju gadu laikā saņemtu atpakaļ. Līdzīgu shēmu šobrīd piedāvā a. s. “Sadales tīkli”. Uz jautājumu, vai tuvākajā nākotnē paredzēti līdzekļi ražošanas iekārtu iegādes atbalstam, Ekonomikas ministrijas speciālistu atbilde bija noliedzoša.
LIAA pārstāve Anete Valtere informēja, ka aģentūras pārziņā ir Norvēģu grants, kas atbalsta iekārtu iegādi, lai gan ar nosacījumu, ka iekārtām un uzņēmējdarbībai jābūt zaļi orientētai, un tas atbaida daudzus potenciālos naudas saņēmējus. Otrā projektu iesniegšanas kārta gan gaidāma ar atvieglotiem nosacījumiem.
Varētu dot Kultūras ministrija
Daļa no 59 miljoniem eiro varētu būt domāti arī autoceļu ar grants segumu sakārtošanai, kas Kokneses novadā ir ļoti aktuāli. Te gan ir neliels sarežģījums. Piesakoties finansējumam, jāpierāda ieguvums, kāds būs pēc ceļu labiekārtošanas. Ja tādējādi tiks radītas jaunas darba vietas vai uzlabosies uzņēmuma finanšu rādītāji, finansējumu varētu piešķirt, bet tas netiks piešķirts, lai vienkārši uzlabotu pārvietošanās komfortu. Tāpēc par šiem līdzekļiem ceļu uz Likteņdārzu asfaltēt visticamāk nevarēs, bet naudu tam varētu dot Kultūras ministrija no savām programmām mazajiem objektiem ārpus Rīgas.
Gunārs Cenkalis, stāstot par problēmām “Kūdras enerģijas” ikdienā, teica, ka, pateicoties jaunajai šosejai, kravas mašīnām astoņu kilometru vietā pa grantētu ceļu jānobrauc vien nepilni divi, bet arī tas joprojām rada sarežģījumus. Tā kā tuvāko piecu gadu laikā par valsts līdzekļiem šo posmu nav paredzēts uzlabot, VARAM iesaka to pārņemt pašvaldībai un, izmantojot 59 miljonu eiro programmu, to sakārtot.
Traucē grausti
Sākoties diskusijām par potenciālu uzņēmējdarbības attīstību 2,2 hektārus lielajā dzelzceļa krautuvē, domes priekšsēdētājs Dainis Vingris skaidroja, ka tajā esošajām četrām ēkām ir vairāki īpašnieki un ir saņemts Kokneses apvienotās būvvaldes lēmums tās nojaukt. Aivars Deksnis no “Latvijas dzelzceļa” norādīja, ka teritorija ir Satiksmes ministrijas pārraudzībā un nodota “Latvijas dzelzceļam”. Uzņēmums tuvāko gadu laikā neplāno šo teritoriju izmantot. Pašreiz vēlamākais risinājums ir ēkas atsavināt, nojaukt, teritoriju sakārtot un nodot to pašvaldībai. Diemžēl Ministru kabineta rīkojums par šādā statusā esošām platībām nosaka: ja tās nav vajadzīgas pašvaldības funkciju veikšanai, tās jāatdod atpakaļ valstij. Šajā gadījumā, ja koknesieši vēlētos sakārtot un pēc tam piedāvāt krautuvi komersantiem, likumīgi to veikt nevarētu. Vienīgais risinājums ir grozīt Ministru kabineta rīkojumu vai arī nomāt platību no “Latvijas dzelzceļa”. Joprojām atklāts jautājums ir attiecības ar četru sabrukušo ēku īpašniekiem. Sanāksmē tika nolemts, izskaidrojot situāciju, nosūtīt vēstuli Satiksmes ministrijai.
Pagaidām tikai idejas līmenī bez iespējas risināt palika jautājums par pašvaldības rīcībā nonākušo nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, kā arī par Vecbebru ciema ūdenssaimniecības rekonstrukciju. Arī šajā tikšanās reizē neviens nevarēja apsolīt līdzekļus tās realizācijai, jo apdzīvotā vieta neatbilst nosacījumiem fi-
nansējuma piešķiršanai. 2016. gadā, kad tiks izstrādāts jauns upju baseinu apsaimniekošanas plāns, pie šī jautājuma varētu atgriezties. ◆
