Koknesietim Vitoldam Karosam gaides medību laikā izdevies ieraudzīt lāci. Šis nav pirmais gadījums, kad ķepainis manīts šajā apvidū.
Koknesietim Vitoldam Karosam gaides medību laikā izdevies ieraudzīt lāci. Šis nav pirmais gadījums, kad ķepainis manīts šajā apvidū.
Pirms trijiem gadiem lāča pēdas “Staburagam” izdevās nofotografēt pie Bebriem, bet pērn lācēnu mežā pie Kokneses redzējuši ogotāji.
— Sēdēju tornītī purva malā netālu no Bormaņiem un gaidīju buku. Bija ap pusvienpadsmitiem vakarā. Sāka krēslot. Pēkšņi 150 metru attālumā no meža iznāca tumšs siluets. Sākumā domāju, ka liela mežacūka, — saka Karosa kungs. — Paņēmu binokli, lai izpētītu rūpīgāk, un sastingu no izbrīna. Tas bija lācēns. Viņš pacēlās uz pakaļkājām un brīdi ošņāja gaisu. Stāvot uz pakaļkājām, lācēns varēja būt pusotru metru garš. Mēģināju zvēru nofotografēt ar mobilā tālruņa fotokameru. Taču bilde neizdevās. Bija pārāk tumšs, un lācēns bija tālu.
Pļaviņā lācēns pabija tikai dažas sekundes un lēnām iegāja atpakaļ mežā.
