“Atjaunojot pagājušā gadsimta divdesmitajos gados būvēto māju Koknesē, atradu neparastu cigarešu paciņu. Neatbalstu smēķēšanu, taču, manuprāt, tas ir unikāls atradums,” šādu vēstuli saņēmu e — pastā no koknesieša Andreja Česļa.
Smēķus tina dāmas
Andrejs savas mājas “Česļi” atjauno pamazām, nu jau otrais gads, kopš notiek dažādi remontdarbi. Šogad, strādājot bēniņos, koknesietis skaidu siltinājumā atrada papirosu iesaiņojumu. Vēstule un atradums pamudināja mazliet ielūkoties vēsturē. Iesūtītajā attēlā uz papirosu paciņas redzams pašpārliecināts un labi ģērbies džentlmenis, un laikam jāsecina, ka veiksmes pamatā ir papirosu “Tip — Top” izvēle, lai gan paciņas otrā pusē norādīts, ka šī ir tikai trešās šķiras manta. Šos papirosus ražoja Rīgā, Rūtenberga tabakas fabrikā, kas dibināta 1839. gadā. Fabriku izveidoja firma “Koffsky & Kuchczynski”, un tai piederēja 100% uzņēmuma akciju. Sākotnēji uzņēmums tika nosaukts dibinātājfirmas vārdā, bet, vienam no dibinātājiem — Konstantīnam Kučin-
skim — 1861. gadā nomirstot, 1864. gadā viņa uzņēmuma daļas iegādājās R. Simons, A. G. Rūtenbergs, V. Feldts. 1877. un 1880. gadā A. G. Rūtenbergs atpirka firmas daļas no abiem pārējiem kompanjoniem. 1881. gadā nu jau vienīgais īpašnieks firmas nosaukumu no “K. Kuczynski & Ko” nomainīja ar “A. G. Ruhtenberg”. 1905. gadā rūpnīcu mantoja trīs Rūtenberga dēli. Līdz 1890. gadam rūpnīcā ražoja cigārus, bet tajā gadā sāka ražot arī cigaretes un cigarešu tabaku. 1907. gadā fabrikā bija divi gāzes motori, septiņas tabakas griešanas, astoņas papirosu ietīšanas un divas papīra griešanas mašīnas. Pagājušā gadsimta sākumā fabrikā bija ap 700 strādājošo, no viņiem 630 sieviešu. Pazīstamākās šīs fabrikas cigarešu markas bija “Bakun” un “Mahorka”. 1940. gadā uzņēmumu nacionalizēja.
Ar latvisku ornamentu
Laikrakstā “Jaunās Jaunjelgavas Ziņas”, kas izdots no 1932. līdz 1933. gadam, tabakas izstrādājumu reklāma nebija retums. Arī koknesieša Andreja atrastās markas papirosi reiz reklamēti šajā izdevumā. Rūtenbergs reklāmās uzsvēris, ka tikai viņa fabrikā tabaku attīra no putekļiem. “Nost ar putekļiem! Kāpēc vēl smēķē putekļus? Smēķējiet “OVA” ar 100% atputekļotu tabaku!”. Šajā pašā laikrakstā vēlāk rek-
lāmu steidz ievietot arī Rūtenberga konkurents, tabakas ražošanas gigants Latvijā — Maikapars. Laikraksta “Ventas Balss” 1939. gada 26. janvāra numura priekšpēdējā lappusē par jauniem papirosiem vēsta rakstiņā “Vienība un Ugunskuģis”: “Nesen tirgū parādījās jauna papirosu šķirne “Vienība”, kas jau īsā laikā ieguvusi daudz cienītāju. Jauno papirosu izcilās īpašības ir izlīdzināta garša un lielisks aromāts. Papirosu “Vienība” kārbiņas izceļas ar savu latvisko ornamentu, kas pielietots ar tādu prasmi, ka radīts pilnīgi moderns iesaiņojums. Tuvākajā laikā “Asimakis” fabrika laidīs tirgū jaunu tabakas šķirni ar nosaukumu “Ugunskuģis”.”
Izdeva kalendāru
Akciju sabiedrības “Maikapar” papirosu rūpnīca Rīgā dibināta 1887. gadā un pirmās Latvijas brīvvalsts laikā bija viens no lielākajiem un tehniski vislabākajiem tabakas ražošanas uzņēmumiem, gadā izgatavojot pāri par 2,5 miljoniem dažādu marku papirosu. Uzņēmums savu produkciju eksportēja uz Ameriku, Ķīnu, Indiju, Āfriku, Eiropu un Krieviju. Ražotne piederēja karaīmu Maikaparu dzimtai. Karaīmi ir tauta, kas nelielās grupās dzīvo Krimā, Ukrainā, Lietuvā, Polijā, runā karaīmu valodā un pieder pie īpašas jūdaistu sektas.
Uzņēmums, izdodot pat savu kalendāru, rūpējās, lai cigaretes ik dienu būtu cilvēkiem burtiski “acu priekšā”. Piemēram, 1937. gada janvāri ilustrē Operas nams, bet priekšplānā augstākās šķiras papirosu paciņa. Digitāli pāršķirstot šo kalendāru, redzams — ražotāji pūlējušies apliecināt, ka viņu fabrikā ražotās cigaretes smēķē pārtikuši augstākās sabiedrības ļaudis. Piemēram, saviesīgā pieņemšanā greznā dzīvoklī vakartērpos ģērbušās dāmas izpūš kuplu baltu dūmu mutuli. Vai arī gleznainā Latvijas ainavā izjādē devies pārītis smēķē papirosus “Lady” bērīšu mugurā.
Īpaši patriotiem
Fabrikas “Maikapar” ražojumi izcēlās ar grafiski labi noformētu iesaiņojuma dizainu, tiem vieniem no pirmajiem uz papirosu paciņām izmantoja nosaukumu “Rīga” un Rīgas siluetu. Pazīstamākie ražojumi bija papirosi “Rīga”, “Lady”, “Select”, “Bulgārija”, “Moka”, “Lilija Štengel”. Ar saviem ražojumiem uzņēmums piedalījās vietējās un ārzemju izstādēs. Maikapara tabakas fabrika par godu Rīgas jubilejai sāka jaunas papirosu šķirnes “Rīga” ražošanu, kuru kārbiņas vāku rotāja galvaspilsētas panorāmas skats un gadskaitļi “1201—
1901”, pārdošanas cena bija sešas kapeikas par 10 papirosiem. Padomju laikā turpināja ražot papirosus “Rīga”, kuru iesaiņojumu pilnveidoja, un ar laiku tie kļuva par cigaretēm.
Interesanti, ka apsviedīgie uzņēmēji trīsdesmitajos gados tabakas fabrikā “Trud” ražoja III šķiras papirosus “Milda” patriotiski noskaņotiem pīpmaņiem. Mildas vārdā tolaik dēvēja gan uz sudraba pieclatnieka attēloto tautumeitu, gan arī Brīvības pieminekļa tēlu. Uz papirosu paciņas “Milda” bija redzami smejoši kungi kūpošiem papirosiem mutē un tautumeita ar ozola zaru rokās, sagšu plecos un vainadziņu galvā.
Bet tas viss notika vēl tajos tālajos laikos, kad tabakas izstrādājumi — cigaretes, papirosi un pīpes — bija “nekaitīgi”, jo par kaitīgumu vēl neko nezināja. Smēķēšanu pozicionēja kā veselīga, veiksmīga un stilīga cilvēka dzīves neatņemamu sastāvdaļu.
Sodīja ar nāvi
Visam ir sākums, arī smēķēšanai, un, ja vēstures fakti nemelo, pirmie tabaku pīpē stūķēja Centrālamerikas maiju indiāņi jau ap 1000. gadu pirms mūsu ēras. 1556. gadā franciskāņu mūks Andrē Tevē no Brazīlijas Francijā ieveda tabakas sēklas. Aprakstot tabakas lietošanu, viņš tai piedēvēja smadzeņu darbību uzlabojošas īpašības. 1560. gadā franču sūtnis Žans Niko de Villemēns no Portugāles nosūtīja tabakas stādus uz Parīzes galmu, piešķirot tai universālas dziednieciskas īpašības. Tieši Niko vārds arī ir pamatā tabakas nosaukumam — “Nicotiana”, kā arī nikotīna nosaukumam. 1580. gadā tabaku sāka audzēt Kubā, drīz tā ieviesās arī Turcijā un Polijā. Laikā no 1618. līdz 1648. gadam, kad notika Trīsdesmitgadu karš, dažādās armijas izplatīja tabakas pīpēšanu Vācijā, Čehijā, Ungārijā, Skandināvijā.
Turcijas sultāns Murads IV 1633. gadā izdeva likumu, kas paredzēja smēķētājiem nāvessodu. Aizliegumu atcēla tikai 1647. gadā, līdz tam nogalinot vismaz 25 000 cilvēku. Tikpat bargi aizliegumi saistībā ar smēķēšanu bija Ķīnā un Krievijā. 1698. gadā cars Pēteris I, vēlēdamies ieviest Krievijā Eiropas dzīvesstilu, atcēla visus ar tabaku sais-
tītos aizliegumus. ◆
Raksta sagatavošanā
izmantoti interneta resursi
