Lielākā daļa lauku darbu ir padarīti, un Pļaviņu kokaudzētavā Gostiņos patlaban gatavojas ziemai.
Pērk kā agrāk
Par aizvadīto vasaru un rudeni stāsta kokaudzētavas vadītāja Regīna Ivbule.
— Ir dažādi saimnieciskie darbi, ko neizdarījām pavasara, vasaras steigā, darām arī tos. Galvenais kokaudzētavā patlaban ir augu ieziemošana un augsnes gatavošana nākamajam gadam. Aram zemi, apsedzam rozes un sala neizturīgāko sugu kokaugus, labojam un apkopjam tehniku, sakārtojam inventāru.
Neraugoties uz ekonomisko krīzi un to, ka cilvēkiem naudas ir mazāk, entuziasti tomēr iegādājas dekoratīvos stādus, tādēļ realizācijas apjoms īpaši nav sarucis. Kociņus, kuru bija vairāk izaudzēts, vasarā piedāvājām par akcijas cenu. Nevar izcelt vienu pieprasītāku sugu, pērk visu. Varbūt vairāk iecienīti ir potējumi, nokarenās sēru formas.
Jākaro ar kukaiņiem
Mitrā vasara īpaši patika valgumu mīlošajām eglēm, taču arī nezāļu bija daudz, tāpēc strādniekiem šī bija diezgan smaga sezona. Āra darbus veic ap divdesmit cilvēku, pašā pavasara darbu karstumā — turpat četrdesmit strādnieku. Ap 90 % cilvēku, kas strādā sezonas darbus, ir vieni un tie paši. Studentiem gan neiznāk vasarās te strādāt, jo viņi sāk meklēt darbu tad, kad mums lielās pavasara rūpes ir garām. Lai arī vasara bija mitra, slimību nebija īpaši daudz. Stādi vairāk jāsargā no kukaiņu bojājumiem un sēnīšu slimībām. Priede baidās no skujbirēm un galotņu vēža, bet eglei lielāku postu nodara kukaiņu bojājumi. Nākamgad, šķiet, būs daudz maijvaboļu. Gatavojoties ziemai, viņas grib intensīvi baroties, un vietām jau var redzēt, ka apgrauž kociņu virszemes daļas. Neesam slinkojuši un kaitēkļus laikus ierobežojām.
Par vienu kociņu vairāk
Ir novembra sākums, un drīz jāsāk domāt par Ziemassvētku eglītes iegādi. Arī mēs esam izaudzējuši eglītes — Viminalis sēklaudžus podiņos jeb konteineros, tās ir kompaktākas un biezākas nekā parastās. Konteineros iegādātās eglītes pēc Ziemassvētku un Jaunā gada svinībām būtu jāiznes laukā (ja auksta ziema, tad verandā vai kādā piebūvē, kur temperatūra nedaudz virs nulles, lai saknes neizsalst), bet pavasarī kociņi jāiestāda. Tā tiek saudzēta augoša eglīte un iestādīts vēl viens kociņš. Diemžēl pēcsvētku dienās pie atkritumu tvertnēm ļoti bieži redzam izmestas eglītes.
Zaķu “masts” stādījumos
Pirms ziemas kociņiem apliekam īpaša materiāla sētiņas, lai zaķi tos neapgrauztu, jo, lai gan kokaudzētavu ieskauj žogs, teritorijā pamanās iesprukt kārumnieki garauši. Viņu nodarītie bojājumi ir diezgan nozīmīgi. Ja zaķiem ļautu vaļu, bojājumu būtu daudz. Kaitnieki pat nemeklē žogā spraugas, bet nāk iekšā pa vārtiem. Viņi te labi iekārtojušies — eglīšu laukos ierīkojuši ērtas naktsmītnes, arī “graužamkoki” tālu nav jāmeklē.
Astoņdesmitajos gados cīņa ar šiem kaitniekiem īpaši saasinājusies, kad no zaķiem vairs nebijis glābiņa, reiz kokaudzētavā pat dzina mastu — mednieki stāvēja uz vakts, kamēr dzinēji garaušus baidīja no eglēm ārā. Zaķi visvairāk kāro vilkābeles, sarkano ozolu, nekautrējas nošķīt arī dekoratīvās lapas. Garauši īpaši bezkaunīgi paliek pavasarī, kad gaidāms pirmais mazuļu — sērsnu bērnu — metiens. Tad zaķu mātes steidz pamatīgi pieēsties. Paēd, ielien eglītēs pagulēt, — ērti bez gala.
Kokaudzētavā “kustamais īpašums” ir diezgan liels, te mājo arī irbes, lapsas un zaļās vardes.
Fakts
Pļaviņu kokaudzētavas platība ir 23 ha.
Uzziņa
Pārsvarā visus kociņu stādus Pļaviņu kokaudzētava realizē a. s. “Latvijas valsts meži”, nelielu daļu pārdod Zviedrijai.
