Ieteicamāki ir vietējo augļu un dārzeņu dzērieni.
Ieteicamāki ir vietējo augļu un dārzeņu dzērieni
Lai Latvijā veicinātu sulu lietošanu uzturā, pirms kāda laika izveidota Sulu ekspertu padome. Akcijas “Sargā sulu!” laikā eksperti stāstīja par sulu veselīgo ietekmi uz cilvēka organismu un atbildēja uz daudziem jautājumiem par sulām, piemēram, vai veikalos nopērkamās sulas, kas ražotas no koncentrāta, ir veselīgas un dabiskas. Arī “Staburags” saņēma ekspertu atbildes uz saviem jautājumiem par sulām, ko pērkam veikalā.
Iesaka jaukt
Diētas ārsts Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs Andis Brēmanis stāsta, vai sulas labāk jaukt, dzert neatšķaidītas vai kokteiļos:
— Dažādu sulu jaukšana un sulu kokteiļu veidošana ir pat ieteicama. Sulas ir veselīga ikdienas uztura sastāvdaļa, bet, ja visu laiku dzersim vienu un to pašu sulu, tā drīz apniks, un dažādu sulu jaukšana un eksperimenti, meklējot labāko sulu kombināciju, šo procesu var padarīt interesantāku, tad sulas neapniks. Ļoti interesanti garšo persiku un apelsīnu sulas kokteilis, arī ananasu un plūmju sulas sajaukums. Veikalos piedāvā plašu sulu klāstu, un eksperimentēšanas iespējas ir neierobežotas — nav tādu sulu, kuras kategoriski būtu aizliegts jaukt. Turklāt kombinētās sulas — piemēram, burkānu—ābolu sula — tiek uzskatītas par īpaši veselīgām. Populāra ir arī sulu atšķaidīšana ar ūdeni. Maziem bērniem līdz pusotra gada vecumam neatšķaidītas sulas dot pat nav ieteicams, savukārt bērniem pēc triju gadu vecuma var dot sulas arī ar augļu mīkstumiem.
Zaudē veselīgās pašības
— Kad sulas jādzer — pirms vai pēc ēšanas?
— Zinātnieki, dietologi un uztura speciālisti uzskata, ka saldās sulas jādzer pēc ēšanas, bet pirms ēšanas — tomātu sula, jo šī sula stimulē kuņģa sekrēciju un veicina apetītes uzlabošanos. Ābolu, plūmju, persiku un citas sulas, tieši pretēji, remdē apetīti.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes docente Solvita Kampuse atklāj, vai agrāk tik iecienītajos kompotos un sulās, ko mājās glabājam triju litru burkās, saglabājas vitamīni: “Pēc senču metodēm gatavotās ābolu un citu augļu sulas nevar pilnībā pasargāt no gaisa un gaismas ietekmes, kā tas iespējams ar modernajām fasēšanas metodēm un “TetraPak” iesaiņojuma materiāliem. Glabājot sulas stikla burkās, tur piekļūst gaisma un arī nedaudz gaisa, un tas veicina sulā esošā C vitamīna un citu bioloģiski aktīvo vielu noārdīšanos. Šādi glabātās sulas pakāpeniski zaudē veselīgās īpašības, tādēļ vēlams stikla burkas glabāt tumšā vietā un sulu izdzert pēc iespējas ātrāk, kamēr tā nav zaudējusi savu vērtību un sākusi bojāties.
C vītamīns — imūnsistēmai
— Vai ir kāda sula, kas vitamīnu ziņā pārējo vidū īpaši izceļas vai ir veselīgākā?
— Andis Brēmanis:
— Kādu sulu nosaukt par vērtīgāko salīdzinājumā ar citām nav iespējams, jo katra sula ir unikāla, un katrai ir savas vērtīgās īpašības un sastāvdaļas. Latvijas iedzīvotājiem īpaši ieteicamas ir to augļu, ogu un dārzeņu sulas, ko audzē mūsu platuma grādos. Tā ir tomātu, ābolu, upeņu un plūmju sula, bet arī eksotisko augļu sulas ir bagātas ar vitamīniem, mikroelementiem un minerālvielām, kas nepieciešamas mūsu organismam. Svarīga sulu sastāvdaļa ir vitamīni. Apelsīnu sulā C vitamīna ir daudz — vienā glāzē ir vairāk kā puse organismam nepieciešamās C vitamīna dienas devas. Bet tikai retais zina, ka upeņu sulā šī vitamīna ir vēl vairāk. Imūnsistēmai nepieciešams C vitamīns, tādēļ tieši imūnsistēmas stiprināšanai ir ieteicamas citrusaugļu sulas: apelsīnu, citronu, greipfrūtu.
No koncentrāta nav jābaidās
— Vai sulā saglabājas vitamīni un vērtīgās vielas, ja uz iesaiņojuma norādīts — gatavots no 100 procentu sulas koncentrāta?
Atbild Pārtikas un veterinārā dienesta Augļu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītāja Ieva Kļavinska:
— Gandrīz visas veikalos nopērkamās sulas ir ražotas no dabiskās sulas koncentrāta. Sulu koncentrāts ir dabisks produkts. Lai pagatavotu sulas koncentrātu, no augļiem tiek izspiesta sula, un no tās ar dažādu metožu palīdzību tiek atdalīts sulā esošais ūdens, iegūstot sulas biezeni jeb koncentrātu. Ražojot sulu, šim koncentrātam pievieno koncentrēšanas procesā atdalīto ūdeni. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu, lai ražotājs drīkstētu uz sava produkta rakstīt “100 procentu sula”, tās ražošanas procesā nedrīkst lietot citas sastāvdaļas, izņemot sulas koncentrātu un ūdeni. Dažām sulām vēl tiek pievienots arī augļu mīkstums, bet tomātu sulai — nedaudz sāls. Tādēļ 100 procentu sulas, kas nopērkamas veikalos, ir dabisks produkts, kas nesatur konservantus vai kādas citas pārtikas piedevas.
Jāizvairās no konservantiem
SIA “CIDO Grupa” laboratorijas vadītāja, pārtikas drošības grupas vadītāja Mirjama Griņuka stāsta, kur un kā ražo koncentrātus:
— Sulas koncentrātus iegūst no augļu sulas, iztvaicējot ūdeni. Tos ražo dažādās valstīs, pārsvarā rūpnīcās, kas nodarbojas ar augļu pārstrādi, visbiežāk augļu koncentrātus ieved no Kubas, Brazīlijas, Izraēlas, Spānijas un Polijas. “CIDO” sulām koncentrāti tiek pirkti tajās valstīs, kur augļi aug dabiskos apstākļos. Lai nodrošinātu nemainīgu un pastāvīgi kvalitatīvu garšu, koncentrātiem ir kvalitāti apliecinoši dokumenti, kuros noteikti izpildāmie parametri. Pirms izejvielu pieņemšanas no konkrētā koncentrātu ražotāja saņemam paraugus, kuriem pārbauda garšu un citus parametrus.
Nereti, izlasot uz sulas iesaiņojuma vārdu “koncentrāts”, jaucam to ar vārdu “konservants” un domājam, ka šādas sulas ir neveselīgas. Pārtikas un veterinārā dienesta Augļu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītāja Ieva Kļavinska skaidro atšķirību: “Sabiedrībā valda stereotips, ka koncentrāts organismam ir neveselīgs, pievienojot sulai, tā uzreiz kļūst neveselīga. Dažādu sulu un ražotāju uzdevums ir spēt ne tikai atšķirties no konkurentiem, bet arī izmantot veiksmīgus mārketinga paņēmienus — vārdu spēles. Cilvēki nepavada daudz laika pie veikala plaukta un neiedziļinās, kas ir konservants, kas — koncentrāts, un kas no tiem ir nekaitīgs veselībai. Sulas ražotāji lielākoties par konservantiem raksta maziem burtiem, un tie ir grūti pamanāmi.
Jāizvēlas īstā
Konservanti ir viena no pārtikas piedevu grupām. Tos parasti nelieto uzturā atsevišķi kā pārtiku, bet pievieno pārtikai apstrādes, pārstrādes, ražošanas, iesaiņošanas un glabāšanas procesā. Katrai pārtikas piedevu grupai ir savi mērķi, dažas no tām var izmantot neierobežotā daudzumā, citām ir noteikts maksimāli pieļaujamais daudzums, bet ir produkti, kuriem pārtikas piedevas nedrīkst izmantot. Konservanti ir pārtikas piedevas, kas pagarina produkta saglabāšanās laiku, aizsargājot to no mikroorganismu izraisītās bojāšanās. Konservantus atļauts pievienot tikai tām sulām, kuru nosaukumā ir vārdi “Söd … saft” un “Södet … saft”. Glabājot lielos apjomos pie ražotājiem, konservantus atļauts pievienot tikai apelsīnu, greipfrūtu, ābolu un ananasu sulai.
Katrs sulas ražotājs sniedz informāciju par savu produktu uz iesaiņojuma, patērētāja uzdevums ir mācēt pareizi to izlasīt un izvēlēties.
***
fakts.
Viens Latvijas iedzīvotājs gadā patērē vidēji tikai 9,7 litrus sulas. Tas ir daudz mazāk nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs. Salīdzinoši — viens Latvijas iedzīvotājs gadā patērē vidēji 69,7 litrus alus, 64,1 litru ūdens, 59,8 litrus kafijas, 37,6 litrus gāzēto bezalkoholisko dzērienu, 36,4 litrus piena un 28,8 litrus tējas.
