Katru gadu decembrī man ir liels enerģijas pieplūdums. Nu akurāt kā Fenikss no pelniem atdzimstu. Man tā patīk nodarboties ar labdarību!
Katru gadu decembrī man ir liels enerģijas pieplūdums. Nu akurāt kā Fenikss no pelniem atdzimstu. Man tā patīk nodarboties ar labdarību! Visbiežāk es decembrī palīdzu bankām — ņemu kredītus. Gandrīz katrā mani uzņem kā dārgu, gaidītu viešņu, jo zina — būs labi gan man, gan bankai. Indriķis ārdās par manu rīcību, bet viņš taču nesaprot tās nozīmīgumu. Kad televīzijā rāda kādus seriālus vai filmas, gandrīz vienmēr ir piebilde, ka raidījumu atbalsta viena vai otra banka. Un bieži vien to skaitā ir bankas, no kurām man ir kredīti. Tātad raidījuma tapšanā ielikta arī mana artava, tikai es neesmu nosaukta vārdā. Bet visus taču nenosauksi! Indriķis to zina, jo es viņam to pasaku. Bet ko tu skopam padarīsi! Viņš neprot novērtēt manu labdarību.Vēl jau nevar zināt, vai viņš man kaut ko vērtīgu uzdāvinās. Būs kā pagājušajā gadā — uzzīmējis uz lielas papīra loksnes egles zaru un klāt pierakstījis pantiņus. Teica, ka pats izdomājis, bet es neticu — gan jau kaut kur nošpikojis. Iedomājieties, kā es jutos, atnāk Rozālija, stāsta, ka viņai vīrs uzdāvinājis kažoku, un prasa, ko tad manējais? Es taču nevarēju atklāt patiesību — sameloju, ka ceļazīmi uz Kanāriju salām. Tiesa, vēlāk es no Indriķa to arī “izspiedu”.
Izabella
