Politisko partiju solījumi rakstveidā ir ietverti to programmās. Diemžēl vēlētāji tās lielākoties neizlasa, jo uzskata par tukšām frāzēm, kurām nav saskatāms reāls piepildījums. Tomēr tieši programmās paustā izpildi mēs varam pieprasīt no deputātiem pēc viņu ievēlēšanas. Tāpēc, lai pilsoņiem palīdzētu izvēlēties, par ko balsot, “Staburags” lūdza 25 sabiedrības ekspertus, cilvēkus no tautas, izlasīt partiju programmas un mēģināt vērtēt tās. Vērtējumam izvēlējāmies, mūsuprāt, piecas svarīgākās dzīves jomas: izglītību, veselības aprūpi un sociālo aizsardzību, kultūru, lauksaimniecību, pašvaldību un reģionālo attīstību. Šodien par sociālo aizsardzību un veselības aprūpi.
Dzidra Auziņa, Latvijas invalīdu biedrības Aizkraukles nodaļas priekšsēdētāja vietniece
Izlasot partiju programmas, rodas iespaids, ka nu tikai mums būs skaista dzīve, ja visu to īstenos! Dažai partijai ticu tikai nedaudz, citai itin nemaz, jo viens ir uzrakstīt, kas cits — izdarīt. Labumu solītāji vieni paši Saeimā netiks, būs jāveido koalīcijas, un jaunie varbūt sākumā gribēs ko mainīt, bet vecie radīs pretestību, un labvēlīgu izmaiņu nebūs.
Vairākas partijas sola radīt jaunas darba vietas un triju četru gadu laikā likvidēt bezdarbu — “Vienotība” nodrošinās 1,1 miljonu darba vietu, “Ražots Latvijā” trijos gados radīs 200 tūkstošu darba vietu, “Par prezidentālu republiku” panāks, ka 70 tūkstošu bezdarbnieku būs pašnodarbinātie, “Saskaņas centrs” sola, ka valsts radīs darba vietas. Bet kā? Ja necels jaunas rūpnīcas, arī darba vietas neradīsies. Sola, lai tiktu ievēlēti.
“Atbildība — sociāldemokrātiska politisko partiju apvienība” pensiju sola ne mazāku par minimālo algu un jautājumu par pensionēšanās vecuma palielināšanu izlemt referendumā. Piekrītu — par to būtu vajadzīga tautas nobalsošana. Vairākas partijas raksta, ka pabalstus un pensijas saglabās esošajā līmenī, ka neļaus tās pazemināt, ka par tām cīnīsies “ar zobiem un nagiem”. Bet nākamā gada budžets taču atkal ir jāsamazina, valsts ir parādā aizdevējiem. Kur tad radīsies nauda pensijām?
“Vienotība” apņemas samazināt priekšlaicīgu mirstību par 20 procentiem — kā tas iespējams? Tas man šķiet smieklīgs solījums.
Vairākas partijas grib palielināt dzimstību, bet par kādu naudu vecāki uzturēs bērnus? Nacionālā apvienība ““Visu Latvijai!” — “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” jaunām ģimenēm pat sola valsts galvojumu pirmā mājokļa iegādei 30 procentu apmērā no bankas nodrošinājuma. Neticami.
Vairākas partijas sola arī bezmaksas veselības aprūpi pensionāriem. Diez vai tā kādreiz būs.
Par invalīdiem atceras tikai retā partija — “Ražots Latvijā” un “Par prezidentālu republiku” viņiem sola bezmaksas medicīnisko palīdzību, bet Kristīgi demokrātiskā savienība apņemas palielināt pabalstus.
Heronīms Trubačs, pensionārs
Vai partiju programmas var uztvert nopietni? Ja gribas sēdēt Saeimas mīkstajos krēslos, darbojas princips: kā var nesolīt to, ko gaida vēlētājs?
“Par labu Latviju” programma izsakāma īsi: “Cilvēks — tas skan lepni!”. Bezmaksas veselības aprūpe bērniem un pensionāriem — sapnis vaļējām acīm! Vai ne šo kungu valdīšanas laikā pirka dārgas iekārtas, modernizēja slimnīcas, bet pēc tam slēdza? Kaut nu tas neizrādītos smalks “prihvatizācijas” plāns!
“Vienotība” sola samazināt priekšlaicīgu mirstību par 20%. Tātad 80% tomēr “nopļaus kaulainā”. Vai arī turpmāk šīs apvienības ministri sūtīs specvienību “Alfa” cilvēku, kuri protestēs pret slimnīcu slēgšanu, nomierināšanai? Par to nekas nav teikts… Programma “Trešais bērns”, šķiet, pirms gadiem dzirdēta kāda premjera Jaungada uzrunā. Māc šaubas, vai demogrāfiskais sprādziens būs aizaugušos laukos, kur daudzviet dzīvo tikai večuki. Bībelē aprakstītie brīnumi, ka 99 gadus vecā Ābrama neauglīgā sieva Zāra dzemdēja dēlu, vairs nenotiek.
Pēdējās partijas domas ir oriģinālas. Valsts panākumu mēraukla būšot laimes indekss. Nav pateikts, kā to aprēķinās un cik pilnai laimei vajag naudas un citu labumu.
Daugavas racēju un kuģotāju partija “Daugava — Latvijai” sola atjaunot sociālo taisnīgumu. Kā var atjaunot to, kā visus neatkarības gadus vispār nav bijis?
“Saskaņas centra” frāze: “Kā mēs izturēsimies pret saviem vecākiem, tā mūsu mazbērni izturēsies pret mūsu bērniem” grūti saprotama. Viņi vienu paaudzi — paši sevi — ir izslēguši no aprites un noņēmuši atbildību.
Līdz ar dzīves dārdzību jāpieaug arī pensijām — tā sola Kristīgi demokrātiskā savienība. Skaisti vārdi, bet nav īstenojami dzīvē, kad pensiju indeksācija ir iesaldēta.
Naktī uz 3. oktobri daudziem Saeimā iekļuvušajiem piemetīsies straujš atmiņas zudums: “Mēs gribējām to izdarīt, bet nav naudas, arī politiskie pretinieki liek šķēršļus ceļā…”. Izšķērdīgi tērējot svešu naudu un neattīstot ražošanu, naivi gaidīt brīnumus.
Laila Rozentāle, četru bērnu māte
Partija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” grib panākt daļēju bērnu pārtikas un pirmās nepieciešamības preču kompensāciju un saglabāt vecāku pabalstus pašreizējā līmenī. Būtu labi, ja to varētu īstenot.
“Vienotība” vēlas īstenot programmu “Trešais bērns”. Dzimstību grib palielināt arī vairākas citas partijas, tikai kā gan vecāki pabaros un apģērbs savus bērnus? Kad strādāju Īrijā, alga nedēļā bija lielāka nekā Latvijā mēnesī, bet tagad Latvijā ir jāizvēlas: pabarot un apģērbt bērnus vai samaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus. Domājoši cilvēki vairs nevēlas radīt bērnus. Kad pasaulē nāca mani bērni, dzīve vēl bija nodrošināta. Neticu vairāku partiju solījumam radīt tūkstošiem darba vietu.
Partijas savās programmās par pensionāriem domā vairāk nekā par bērniem, varbūt tādēļ, ka viņi ir vēlētāji. Partijas “Par prezidentālu republiku”, “Atbildība — sociāldemokrātiska politisko partiju apvienība” sola pensiju minimālās algas apmērā, Kristīgi demokrātiskā savienība pensionāriem grib nodrošināt labklājību, “Daugava — Latvijai” vientuļajiem pensionāriem ar mieru piemaksāt 15% pabalstu no pensijas, bet ““Visu Latvijai!” —“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” sola, ka pēc pensijas saņēmēja nāves daļu pensijas turpinās saņemt viņa laulātais. Kur valsts tam ņems naudu, ja jau tagad nevar visiem nodrošināt normālu pensiju? Kādai manai paziņai pensija ir tikai 45 lati.
“Par prezidentālu republiku” sola bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumus pensionāriem, invalīdiem, daudzbērnu ģimenēm, vientuļajām mātēm, bērniem, mazturīgajiem un trūcīgajiem — bet tādi taču ir lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju! Utopisks šķiet arī partijas “Tautas kontrole” solījums samazināt iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokli līdz nullei. Mums nodokļi ir jāmaksā pat par komunālajiem pakalpojumiem pamatvajadzību nodrošināšanai.
Zaļo un Zemnieku savienība vienīgā sola atbalstīt bērnu nodarbināšanu skolas brīvlaikā — tas ir ļoti svarīgi. Tā grib pensijas un pabalstus saglabāt pašreizējā līmenī, arī tas šķiet reāli.
Iveta Arāja, Neretas novada sociālā darbiniece
Katrā programmā ir kāds teikums, kas man kā sociālā darba speciālistei ir patīkams.
Pievilcīga šķiet Zaļo un Zemnieku savienības programma, jo ir uzrakstīta vienkārši un katram vēlētājam saprotami, tajā nav nereālu solījumu. Vairākās programmās man nav pieņemami skaitļi, jo tiem nav pamatojuma — nav teikts, kā partijas to panāks. Piemēram, sola radīt 200 tūkstošu, 70 tūkstošu vai nodrošināt 1,1 miljonu darba vietu — tīrie meli! Deputātu kandidāti, iespējams, domā — jo lielāki cipari, jo vēlētāji vairāk uzticēsies un balsos.
Dažas partijas grib noteikt minimālo pensiju 180 latu apmērā. Visu sociālo budžetu atdos pensionāriem! Es arī gribētu, lai ir tāda pensija, jo dažs saņem tikai 45 latus, cits — no 125 līdz 180 latiem, taču, lai pensijas palielinātu, kādam būs jāatņem. Vai atņems pabalstus un māmiņu algas?
Manuprāt, nevienā programmā nav solīts uzlabot strādājošo veselības aprūpi. Vai tad partiju kandidāti nezina, ka pašlaik strādājošais, kurš saņem mazāk par minimālo algu, nemaz nevar atļauties slimot, jo viņš nevar samaksāt par slimnīcu, citādi ģimenei nepietiks naudas ne pārtikai, nedz kam citam. Uz strādājošajiem taču turas valsts ekonomika, jo viņi maksā nodokļus. Partijas lielākoties runā par pensionāru un bērnu veselības aprūpes budžeta aizstāvēšanu.
Atbalstu vairāku partiju vēlmi ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, taču nereāla šķiet iecere palielināt veselības aprūpes budžetu. “Atbildība — sociāldemokrātiska politisko partiju apvienība” grib, lai tas būtu 4,5% no iekšzemes kopprodukta, bet partija “Daugava — Latvijai” — pat 7%. Vareni solījumi!
Pēdējā partija raksta: “Jo valsts bez cilvēkiem ir ļoti slikts joks.” Varētu domāt, ka valsts ar cilvēkiem ir labs joks. Apšaubāms rak-stītāju izglītības līmenis un vieglprātīga attieksme pret darbu un vēlētājiem.
Manuprāt, partijas sola, lai priekšvēlēšanu laikā tauta neslīgtu pesimismā, bet to, kā dzīvi varētu mainīt, nepasaka.
Ilze Safonova, Aizkraukles aptiekas vadītāja
Solījumi ir skaisti, jo partiju programmās neviens taču nerakstīs tautā nepopulārus lēmumus, visi grib, lai viņus ievēl. Partija “Ražots Latvijā” sola medicīnas budžetu pakāpeniski palielināt līdz Eiropas vidējam līmenim un lētākas zāles, jo valsts kontrolēšot zāļu izplatīšanas sistēmu. Neatpaliek arī partija “Atbildība — sociāldemokrātiska politisko partiju apvienība” — arī tā sola valsts kontroli pār zāļu cenām, ražotāju cenu “iesaldēšanu” un medikamentu cenu pazemināšanu pat par 25%. Šī partija cer arī ievērojami palielināt kompensējamo medikamentu īpatsvaru. Nacionālā apvienība ““Visu Latvijai!” — “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” runā frāzēs — tā pārskatīs un optimizēs veselības aprūpes resursus un to izmantošanu atbilstoši krīzes situācijai, naudas izlietojums būšot saprotams visiem. Šī partija arī sola nodrošināt, lai valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pirktu no izmaksu ziņā efektīvākā pakalpojuma sniedzēja. Arī daža cita partija par veselības aprūpi runā vispārīgās frāzēs.
Esmu piedalījusies daudzās Saeimas vēlēšanās un vairs neticu nevienam solījumam. Vai deputātu kandidāti paši tic tam, ko sarakstījuši, ko runā un ko sola? Kur viņi ņems naudu, ja valsts budžets ir tukšs? Mūs gaida saulainas tāles? Solījumi ir smieklīgi. Ikvienam būtu jāatceras, ka solīts makā nekrīt. Pašlaik medikamentiem jāmaksā 10 procentu PVN, bet runā, ka palielinās līdz 21%. Kad kungus ievēlēsim, nodoklis tāds arī būs. Neticu, ka zāles kļūs lētākas!
Vairākas partijas sola nepalielināt pensionēšanās vecumu, un pensija būšot kā minimālā alga. Neticu, ka pensionēšanās vecums nepieaugs. Gan jau pensijā varēšu doties tikai no 70 gadu vecuma. Kristīgi demokrātiskā savienība raksta, ka “valsts vecuma pensijām jābūt pietiekamām, lai veiktu nepieciešamos ikdienas maksājumus un nodrošinātu labklājību. Pieaugot dzīves dārdzībai, jāpieaug arī pensijām”. Tās ir vēlmes, bet atkal rodas jautājums, kur valsts ņems naudu?
