Mūsdienās tēja dažādos veidos — gan mērcējama, gan berama, gan kā ledustēja — ir vai ikvienā mājā, un grūti būtu atrast kādu, kurš tēju nekad nebūtu baudījis. Tomēr — ko mēs zinām par tējas izcelsmi?
Tējas rašanās un
vēsture
Tējas vēsture ir ļoti sena, saistīta ar tradicionālās ķīniešu medicīnas pirmsākumiem 5000 gadu tālā pagātnē. Senākā Ķīnas leģenda par to, kā atklāta tēja, vēsta, ka 2737. gadā pirms mūsu ēras imperators un zinātnieks Čens Nungs nejauši atklāja tējas labdabīgās īpašības, kad vējš iepūta tējas krūma lapas katlā ar verdošu ūdeni. Taču tieši budistu mūki audzēja tēju klosteru dārzos un izplatīja tējas dzeršanas kultūru visā valstī. Rezultātā 6. gadsimtā tēja kļuva par tautas dzērienu. Drīz vien mūki ieveda tēju arī Indijā un īpaši Japānā. Eiropā tēja nokļuva tikai 17. gadsimta sākumā, kad to tur nogādāja portugāļu un holandiešu jūrasbraucēji. Līdz ar portugāļiem un holandiešiem arī angļi drīz vien atklāja tējas dzeršanas priekšrocības. No Nīderlandes dzēriens nokļuva arī Jaunamsterdamā, kas mūsdienās pazīstama kā Ņujorka.
Arī Latvijā tēja ir samērā populārs dzēriens. Senie latvieši vāca dažādas zālītes un gatavoja uzlējumus, tomēr tējaskoka tējas dzeršana Latvijā varētu tikt datēta ar 19. gadsimtu, kad to itin bieži malkoja Kurzemes muižnieki.
Tējas popularitāte
un veidi
Tēja ir ļoti populārs dzēriens visā pasaulē. Kaut tējas dzeršanas tradīcija aizsākusies Ķīnā, tomēr pasaules čempioni tējas dzeršanā ir nevis japāņi vai ķīnieši, bet gan indieši. Taču tēja ir arī obligāta ikdienas sastāvdaļa tādās valstīs kā Krievija, Pakistāna, Turcija, Lielbritānija un ASV. “Piektās stundas tēja“ — pagarināts pēcpusdienas pārtraukums ar tējas dzeršanu un saldām vai pikantām uzkodām — ir britu tējas tradīcijas būtība.
Krievijas aukstajā klimatā aizvien pieaugošā tējas popularitāte un pastāvīga nepieciešamība pēc silta dzēriena veicināja patvāra izgudrošanu. Karsts ūdens tiek vārīts vara katlā, atšķaidot tējas ekstraktu, kas dienas laikā kļūst stiprāks.
Siltajās zemēs aizvien populārāks kļūst Amerikā radies tējas dzēriens. Tur priekšroka ir auk-stai tējai, kas pasniegta ar ledus gabaliņiem piepildītā glāzē. Klasiskā ledustēja radās 1904. gadā pasaules gadatirgū Sentluisā. Tā kā nevienu neinteresēja Indijas tēja, kas tika piedāvāta tveicīgā dienā, kādam radās spontāna ideja ielikt dzērienā ledus gabaliņus. Vēlāk šis nejaušais izgudrojums radīja jaunu produktu kategoriju — ledustēju paciņās. 20. gadsimta septiņdesmitajos gados nonākot Eiropā, ledustēja te iemantoja ievērojamu popularitāti. Ledustēja katru gadu kļūst populārāka arī Latvijā.
Kāpēc baudīt tēju?
Jau gadiem ilgi zinātnieki pēta tējas īpašības veselības un labsajūtas uzlabošanai. Dažādo tējas veidu, īpaši zaļās tējas, dziedinošās īpašības ir zināmas jau tūkstošiem gadu. Pakāpeniski tējas izmantojums medicīniskos nolūkos pārvērtās par tās dzeršanu garšas dēļ. Daudzās valstīs tēju varēja iegūt vien augstākā sabiedrība, dažkārt pat tikai imperatori un karaļi, bet, tai izplatoties, tēja pakāpeniski kļuva par ikdienas dzērienu, ko lieto visur un visi. Tēja kļuva par slāpju remdētāju, iemantodama aizvien lielāku popularitāti.
Ir ap 150 dažādu tējas aromātu un neskaitāmu kombināciju. Ja tējai pievieno zāļu vai augļu aromātus, izvēle kļūst vēl plašāka.
