Rīgā, Ministru kabinetā un Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), preses konferencēs reģionālo laikrakstu žurnālistiem par paveikto un aktualitātēm stāstīja dažādu valsts institūciju vadītāji.
Vēlas grozījumus iepirkumu likumā
Par daudz ko jau esam rakstījuši, arī par premjera Valda Dombrovska vadītās valdības paveikto. 25. oktobrī aprit gads kopš trešās Dombrovska valdības apstiprināšanas, un viņš savā pārskatā izvērtēja gada laikā paveikto, uzsvēra ekonomikas izaugsmi un budžeta deficīta samazināšanos, nulles deklarācijas ieviešanu, sabiedrisko mediju vienota ziņu portāla izveidi latviešu un krievu valodā, KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka apstiprināšanu. Premjers runāja arī par nākamā gada prioritātēm.
Žurnālistus gan vairāk interesēja nepaveiktais un dažādas nebūšanas, piemēram, vai ir plānoti grozījumi iepirkumu likumā, jo pašlaik ir tā, ka konkursos uzvar firmas, kuras piedāvā viszemāko cenu, taču tām nav pietiekami daudz resursu, tajā skaitā strādnieku. Uzvarētāji piesaista daudzus apakšuzņēmumus, taču tiem neieskaita naudu, un apakšuzņēmēju strādnieki nesaņem algu. Vai arī saņem grašus, kā tas ir Latgalē.
Premjers atbildēja, ka jau tagad pašvaldības var izvēlēties nevis lētāko, bet saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. “Esam piedāvājuši divas metodes — pārsūdzības gadījumā jāiemaksā drošības nauda, un, ja pārsūdzība ir nepamatota, nauda tiek zaudēta. Taču Satversmes tiesa to atzina par antikonstitucionālu darbību, lai gan Ungārijā tāds mehānisms darbojas,” atzina premjers.
Otra metode paredzējusi ierobežot aplokšņu algu maksāšanu — noteikt, cik liela alga strādniekiem ir jāmaksā, lai varētu piedalīties konkursos. Taču Satversmes tiesa arī to atzina par antikonstitucionālu darbību. “Mēs izstrādājam jaunus mehānismus,” sacīja premjers.
Latgales kolēģi ir nobažījušies arī par korupciju vietējās pašvaldībās — firmu pārstāvji ar tām sadarbojas un uzvar konkursos. Kam pašvaldības jākontrolē? Premjers uzskata — Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), taču žurnālisti iebilda, ka tik tālu no Rīgas neviens nebrauc. Premjers aicināja ziņot KNAB par konkrētiem gadījumiem.
ES prezidēs
pusgadu
Kā vienu no svarīgākajiem uzdevumiem premjers nosauca Latvijas pienākumu uzņemties Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts pienākumu. Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta direktore Inga Skujiņa stāstīja, ko Latvijai tas nozīmē.
Latvija prezidējošā valsts būs tikai pusgadu — no 2015. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam, bet sekretariāts trio prezidentūrā darbosies līdz 31. decembrim. Pirms Latvijas prezidējošā valsts būs Itālija, bet pēc tam — Luksemburga, tādēļ tās darbosies trijatā. Šādas trio prezidentūras ir izveidotas, lai nodrošinātu ES Padomes darba pēctecību, jo pusgads ir pārāk neilgs laiks un ir grūti paspēt izdarīt visu plānoto. Kopīgas trio prezidentūras ES Padomē darbojas kopš 2010. gada, un tajās strādā pie programmas satura, kultūras un komunikācijas aktivitātēm. Latvijai būs jānodrošina ES Padomes darbs.
Pārceļ vai uzteic
darbu
Sekretariāts izveidots šīgada februārī un ir pakļauts Ārlietu ministrijai. Inga Skujiņa tajā strādā no šīgada marta. Šobrīd tajā darbojas 10 cilvēku, bet nākamgad papildus pieņems vēl 30 darbinieku, savukārt 2014. gadā — 20. Pavisam sekretariātā strādās 60 darbinieku, un apmēram tāds skaits ir arī citās ES prezidējošās valstīs. Prezidentūras laikā iesaistīs vēl vairāk cilvēku.
Darbinieki sekretariātā tiek vai nu pārcelti no ministrijām, vai arī uzteic iepriekšējo darbu. “Es iepriekš strādāju Tieslietu ministrijā, biju valsts sekretāra vietniece, man bija liela pieredze starptautisko tiesību jautājumos, un šo amatu ieguvu konkursā,” stāsta Inga Skujiņa.
Darbinieki, kuri uzteikuši iepriekšējās darba attiecības, atzīst, ka darbošanās sekretariātā ir unikālas pieredzes iegūšana, iespēja sevi parādīt, tādēļ arī viņus nebaida tas, ka pēc kāda laika darba attiecības tiks pārtrauktas. Darbiniekus vēl apmācīs, piemēram, jau laikus viņi dosies uz darba grupu sanāksmēm un vēros, kā tās notiek, jo Latvijas pārstāvis nevar vadīt darba grupu, ja tajā nekad nav darbojies. Ir svarīgi gūt pieredzi, ko darīt, piemēram, tad, ja lielvalstis nepiekrīt mazo valstu ierosinājumiem. 2013. gada otrajā pusē sāksies Lietuvas prezidentūra ES Padomē, tādēļ notiek sadarbība arī ar Lietuvas kolēģiem.
Jāorganizē
1500 pasākumu
Latvijai prezidentūras laikā ir jāorganizē 1500 pasākumu, tajā skaitā ap 500 — Latvijā, bet pārējie — Briselē un citviet, piemēram, Luksemburgā, Strasbūrā, Hāgā, Romā, Vīnē, Ženēvā. Pasākumi — tās ir dažādu darba grupu, ekspertu, ministru, komisāru tikšanās, konferences, semināri, Rīgā plānots organizēt samitu. Sekretariāts veidos ES darba kārtību sešiem mēnešiem un administratīvi nodrošinās ES padomes darbu. Briselē būs vieglāk, jo tur varēs iesaistīt ES darbiniekus, bet Rīgā nāksies iztikt saviem spēkiem, būs jāveic visi organizatoriskie darbi, lai pasākumus sagatavotu un vadītu.
Apkopo prioritāšu tēmas
Katra prezidējošā valsts cenšas darba kārtībā iekļaut sev un reģionam aktuālus jautājumus, un arī Latvija to centīsies izmantot. Sekretariāts sadarbosies ar visu nozaru ministrijām, rīkos dažādas tikšanās par aktuāliem jautājumiem. Protams, Latvija ņems vērā arī citu valstu intereses. Par Latvijai aktuālajiem jautājumiem jau notikušas 10 jauno zinātnieku, pārvaldes darbinieku publiskās diskusijas. Tajās piedalījās Saeimas deputāti, esošie un bijušie Latviju pārstāvošie Eiropas Parlamenta deputāti, ierēdņi un amatpersonas, ES institūcijās strādājošie Latvijas pārstāvji, uzņēmēju asociāciju un NVO dalībnieki, pētnieki un zinātnieki, radošā inteliģence un jaunatnes organizāciju pārstāvji. Līdz šim ir apkopots vairāk nekā 140 prioritāšu tēmu.
Nozīmīgs notikums būs Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2014. gadā, pēc tam, iespējams, būs jauns Eiropas Komisijas sastāvs, citi cilvēki, ar kuriem vajadzēs sadarboties no jauna.
Lai sagatavotos darbam prezidējošās valsts statusā, nākamā gada budžetā paredzēti aptuveni septiņi miljoni latu.
