Dienām kļūstot garākām un gaismai atgriežoties, pamazām jāsāk mēslot telpaugus. Tāpēc vietā būs Nacionālā botāniskā dārza Oranžērijas augu nodaļas vadītājas Zanes Purnes ieteikumi, kas labāk derēs lapainajiem augiem, kas citroniem, kamēlijām, šeflerām, dracēnām istabā un uz balkona ziedošajām puķēm — falenopšiem vai kaktusiem. Galvenais, izvēloties mēslojumu, izpētīt, kas rakstīts uz iesaiņojuma etiķetes, pievēršot uzmanību trim burtiem “NPK”.
“Puķes un augi ir dzīvi, lai gan tie neraud un neņaud,” stāstu par savām attiecībām ar puķēm un dārzu sāk Valmieras teātra aktrise Regīna Devīte, kā to uzsver viņas kolēģi, “ar zaļajiem pirkstiņiem”. Viena no viņas atziņām: iegādājoties augu, vajadzētu padomāt, kādu galu tas audzējot ņems. Mest ārā — nežēlīgi.
Februāris ir laiks, kad vajadzētu jau zināt, kādas sēklas pirksim šogad. Protams, tas ir atkarīgs arī no piedāvājuma. Šoreiz lasiet, ko piedāvā dārzkopības entuziastu klubs “Tomāts”, veikals “Dārzeņu sēklas” Mārupē, kompānijas “Silja”, “Emin dārzam” un “Agrimatco” tirdzniecības punktos visā Latvijā.
“Trihodermīms”, “Biomikss” un “Baikāls” ir bioloģiskie līdzekļi, par kuriem dzird tikai labas atsauksmes gan no profesionāļiem, gan dārzniekiem amatieriem. Taču šie līdzekļi satur dzīvus organismus, tāpēc, tos nepareizi lietojot, būs izniekota nauda. Galvenā atziņa, kā rīkoties pareizi, — neglabāt un neiestrādāt augsnē tiešos saules staros un nelietot kopā ar minerālmēsliem, pesticīdiem un herbicīdiem.
Dārznieces Marutas Kaminskas padoms, ko darīt, ja pavasarī attopamies pelējuma sēnes nomākta mauriņa priekšā. Pirmais darbs – ņemt grābekli un savākt zāles atliekas, kurās saglabājusies pelējuma sēne, tad spēcināt zālienu ar bioloģiskiem augu aizsardzības līdzekļiem. Taču pats galvenais — jau vasarā un rudenī parūpēties par zāliena veselību, jo sniega pelējuma sēne uzbrūk tikai novājinātām augu sistēmām.
Bulduru dārzkopības vidusskolas skolotāja Antra Balode un Petlanda zandešetijas audzētāja Maija Barkāne stāsta par puķēm, kas der gan palodzei, gan dobei. ◆
