Eiropas komisāru acīm uz Latviju raugoties, izrādās, esam ne tikai ēdelīga un kašķīga tautiņa, bet arī blēžu un spekulantu midzenis.
Eiropas komisāru acīm uz Latviju raugoties, izrādās, esam ne tikai ēdelīga un kašķīga tautiņa, bet arī blēžu un spekulantu midzenis. Eiropas Komisija konstatējusi, ka, visticamāk, spekulatīvos nolūkos pirms iestāšanās Eiropas Savienībā esam krājuši ne tikai cukuru, bet arī cūku, putnu un liellopu gaļu un pat ķiplokus. Sarakstā ir vēl vismaz 16 pārtikas produktu, par kuru virsnormas krājumiem nāksies maksāt.
Kopējā sodanaudas summa ir visai iespaidīga — desmit miljonu latu. Protams, Eiropas Komisijas lēmumu teorētiski var apstrīdēt, taču precedenta līdz šim nav bijis. Arī Zviedrijai, Somijai un Austrijai, iestājoties Eiropas Savienībā, aprēķināja virsnormas pārtikas krājumus, taču šīs valstis naudassodu samaksāja. Acīmredzot tiesāšanās ir pārāk neizdevīga, lai to sāktu.
Mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi gan pasteigušies virināt tiesas durvis, lai pierādītu, ka cukura krājumiem viņu valstī nav spekulatīvs raksturs. Sekot igauņu piemēram vai patukšot valsts kasi — to valdība lemj aiz slēgtām durvīm. Tāpat slepenībā lemj, kā sodīt krājumu veidošanas vaininiekus.
Par cukura krājējiem viss zināms, un arī gaļas “taupītājus” salīdzinoši viegli atrast. Visinteresantāk būtu uzzināt, kur mūsu valstī glabājas milzīgie ķiploku kalni, kurus pamanījuši Eiropas Komisijas ierēdņi?
Interesants ir arī to produktu saraksts, ar kuriem “viss kārtībā”. Tajā līdzās auzām un griķiem nosaukts sorgo. Tikai retais zina, kas tas ir par augu un kā to izmanto. Prosai līdzīgo graudaugu pie mums neaudzē un arī pārtikas rūpniecībā neizmanto. Labi, ka arī nekrāj kalniem.
Senā dziesmā dzied: “Ko krāj un taupa taupītājs, to paņem laupītājs.” Nu šo frāzi varētu pārveidot: “Ko krāj un taupa uzņēmējs, to paņem eirokomisārs.” Gandrīz jautri, ja vien nevajadzētu maksāt miljoniem latu no nodokļu maksātāju naudas, kuru varētu tērēt daudz lietderīgāk.
